1Tad Mozus atbildēja un sacīja: “Bet redzi, viņi man neticēs nedz klausīs manai balsij, jo tie sacīs: Tas Kungs tev nav parādījies.”
2Un Tas Kungs uz to sacīja: “Kas tev tavā rokā?”
3Un tas sacīja: “Zizlis.” Tad Viņš sacīja: “Met to zemē!” Un viņš to meta zemē; tad tas kļuva par čūsku, un Mozus bēga no viņas.
4Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Izstiep savu roku un satver to pie astes!” Un viņš izstiepa savu roku un to satvēra; tad tā atkal kļuva par zizli viņa rokā.
5“Tāpēc viņi ticēs, ka tev Tas Kungs ir parādījies, viņu tēvu Dievs, Ābrahāma Dievs, Īzaka Dievs un Jēkaba Dievs.”
6Un Tas Kungs vēl tam sacīja: “Bāz jel savu roku azotē!” Un tas iebāza savu roku azotē un to izvilka, un redzi, tā roka bija spitālīga kā sniegs.
7Un Viņš sacīja: “Bāz atkal savu roku azotē!” Un tas iebāza savu roku azotē un to izvilka no azotes, un redzi, tā bija atkal kā viņa cita miesa.
8“Un ja viņi tev neticēs un neklausīs pie pirmās zīmes, tad viņi tev ticēs pie otrās zīmes.
9Un ja viņi arī neticēs šīm divām zīmēm un neklausīs tavai balsij, tad ņem ūdeni no upes un izlej to uz sausumu, tad ūdens, ko tu no upes ņemsi, paliks par asinīm uz sausuma.” kājas un sacīja: “Tu man esi asins līgavainis.” Joz 5:2-3.
26Tad Viņš no tā atstājās, bet tā sacīja: “Asins līgavainis, apgraizīšanas dēļ.”
27Tad Tas Kungs sacīja uz Āronu: “Ej Mozum pretī uz tuksnesi.” Un viņš gāja un to sastapa pie Tā Dieva kalna, un viņš to skūpstīja.
28Un Mozus teica Āronam visus vārdus, ar ko Tas Kungs viņu bija sūtījis, un par visām zīmēm, ko Tas viņam bija pavēlējis.
29Tad Mozus un Ārons gāja un sapulcēja visus Israēla bērnu vecajus.
30Un Ārons runāja visus vārdus, ko Tas Kungs bija sacījis uz Mozu, un viņš darīja zīmes ļaužu priekšā.
31Un ļaudis ticēja. Un tie dzirdēja, ka Tas Kungs piemeklējis Israēla bērnus un ka Tas redzējis viņu spaidīšanu, un tie klanījās un pielūdza Dievu.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
