Jozuas 9 - Latvian Gluck 8th edition

Gibeonieši caur viltu ar Israēli saderās.

1Un kad to dzirdēja visi ķēniņi, kas viņpus Jordānes bija, kalnos un ielejās un gar visu lielās jūras malu, Libānai pretī, Hetieši un Amorieši, Ferezieši, Hivieši un Jebusieši,

2Tad tie sapulcējās visi kopā, kauties ar Jozua un ar Israēli.

3Kad nu Gibeonas iedzīvotāji dzirdēja, ko Jozuas bija darījis ar Jēriku un ar Aju, tad tie arīdzan darīja viltu

4Un nogāja un likās vēstneši ejoši un ņēma vecus maisus uz saviem ēzeļiem,

5Un vecus saplīsušus un lāpītus ādas vīna traukus, arī vecas un lāpītas kurpes savās kājās, un tiem bija arī vecas drēbes mugurā, un visa viņu ceļamaize bija sakaltusi un sapelējusi.

6Un tie gāja pie Jozua Gilgalas nometnē un sacīja uz to un uz Israēla vīriem: mēs no tālas zemes esam nākuši; tad dariet nu ar mums derību.

7Tad Israēla vīri sacīja uz to Hivieti: varbūt, ka tu dzīvo mūsu vidū, kā tad mēs ar tevi varam darīt derību?

8Tad tie sacīja uz Jozua: mēs esam tavi kalpi. Tad Jozua uz tiem sacīja: kas jūs esat un no kurienes jūs nākat?

9Tie uz viņu sacīja: tavi kalpi nākuši no varen tālas zemes, Tā Kunga, tava Dieva, vārda dēļ; jo mēs esam dzirdējuši Viņa slavu un visu, ko Viņš darījis Ēģiptes zemē.

10Un visu, ko Viņš darījis diviem Amoriešu ķēniņiem, kas viņpus Jordānes bija, Sihonam, Hešbonas ķēniņam, un Ogam, Basanas ķēniņam, kas Aštarotā dzīvoja. .

15Un Jozua derēja mieru ar tiem un darīja derību ar tiem, tos atstāt dzīvus, un draudzes virsnieki tiem zvērēja. 2Sam 21:2.

16Un pēc trim dienām, kad tie derību ar tiem bija darījuši, tad tie dzirdēja, viņus no tuvienes esam un dzīvojam viņu vidū.

17Jo kad Israēla bērni cēlās, tad tie nāca trešajā dienā pie viņu pilsētām. Bet viņu pilsētas bija Gibeona, Kefira un Beērote un Kirjat-Jearima.

18Un Israēla bērni tos nekāva, tāpēc ka draudzes virsnieki tiem bija zvērējuši pie Tā Kunga, Israēla Dieva; tāpēc visa draudze kurnēja pret virsniekiem.

19Tad visi virsnieki uz visu draudzi sacīja: mēs pie Tā Kunga, Israēla Dieva, tiem esam zvērējuši, tāpēc mēs tos nu nevaram aizskart.

20Bet mēs tiem darīsim tā: pametīsim tos dzīvus, ka nekāda dusmība pār mums nenāk zvēresta dēļ, ko mēs tiem esam zvērējuši.

21Tad virsnieki uz tiem sacīja: lai paliek dzīvi; un tie bija malkas cirtēji un ūdens smēlēji visai draudzei, kā tie virsnieki tiem bija runājuši.

22Un Jozua tos aicināja un uz tiem runāja sacīdams: kāpēc jūs mūs esat pievīluši sacīdami, mēs esam ļoti tālu no jums, - un jūs tomēr mūsu vidū dzīvojat?

23Nu tad esat nolādēti, ka no jums netrūkst kalpu un malkas cirtēju un ūdens smēlēju mūsu Dieva namam.

24Tie atbildēja Jozuam un sacīja: taviem kalpiem tapa stāstīts, ko Tas Kungs, tavs Dievs, Mozum Savam kalpam, ir pavēlējis, ka Viņš jums visu to zemi grib dot, un visus tos, kas tai zemē dzīvo, no jūsu priekšas izdeldēt, tad mēs savas dzīvības dēļ ļoti bijāmies no jums un tā darījām. 5Moz 7:1-2.

25Un nu redzi, mēs esam tavā rokā, dari mums, tā kā darīt tavās acīs rādās labi un taisni.

26Tad viņš tiem tā darīja un tos izglāba no Israēla bērnu rokas, ka tie tos nenokāva.

27Un Jozua tai dienā tos nodeva draudzei par malkas cirtējiem un ūdens smēlējiem un Tā Kunga altārim līdz šai dienai vietā, ko Viņš izredzētu.