1Un pēc divām dienām bija Pashā un Neraudzētās maizes svētki. Un augstie priesteri un rakstu mācītāji meklēja, kā tie Jēzu ar viltu saņemtu un nokautu. nāca; tai bija akmens trauciņš ar ļoti dārgu un tīru nardes eļļu, un, trauciņu salauzusi, tā to lēja uz Viņa galvu. un izdalīt nabagiem;” un tie kurnēja par to.
6Bet Jēzus sacīja: “Liekat to mierā. Ko jūs tai raizes darāt? Tā labu darbu pie Manis darījusi.
7Jo nabagi ir arvien pie jums, un kad gribat, jūs tiem varat labu darīt; bet Es neesmu arvien pie jums. un uz tiem sacīja: “Guliet nu vēl un dusiet! Pietiek
, tā stunda ir nākusi! Redzi, Cilvēka Dēls top nodots grēcinieku rokās.42Ceļaties, ejam; redzi, kas Mani nodod, tas ir tuvu klāt.”
43Un tūdaļ, Viņam vēl runājot, atnāca Jūdas, viens no tiem divpadsmit, un līdz ar viņu daudz ļaužu ar zobeniem un nūjām no augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem un vecajiem.
44Bet tas, kas Viņu nodeva, tiem bija devis zīmi sacīdams: “Kuru es skūpstīšu, tas ir Viņš, To gūstat un To droši vediet prom.” Dēls?” viņu atkal redzēja un iesāka sacīt uz tiem, kas klāt stāvēja: “Šis ir viens no tiem.”
70Bet viņš atkal liedzās. Un pēc maza brīža tie, kas apkārt stāvēja, atkal uz Pēteri sacīja: “Patiesi, tu esi viens no tiem, jo tu esi Galilejs, un tava valoda tiem ir līdzīga.” : “Es nepazīstu To Cilvēku, par ko jūs runājiet.”
72Un gailis dziedāja otru reizi; un Pēteris pieminēja vārdu, ko Jēzus uz to bija sacījis: “Pirms nekā gailis divreiz dziedās, tu Mani trīs reiz aizliegsi.” Un viņš iesāka raudāt.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
