2. Ķēniņu 9 - Latvian Gluck 8th edition

Jehus, svaidīts par Israēla ķēniņu, nokauj Joramu, Ahaziju un Izebeli.

1Tad pravietis Eliša sauca vienu no praviešu bērniem un uz to sacīja: apjozi savus gurnus un ņem savā rokā šo eļļas krūzi un ej uz Rāmotu Gileādā.

2Un turp nonācis lūko, kur Jehus, Jehošafata dēls, Nimšus dēla dēls, un ej iekšā un liec viņam celties no saviem brāļiem un ved viņu tālākā istabā,

3Un ņem eļļas krūzi un izlej to pār viņa galvu un saki: tā saka Tas Kungs: Es tevi svaidu par ķēniņu pār Israēli. Pēc atdari durvis un bēdz un nekavējies. Israēlā. un pūta bazūnes un sacīja: Jehus ir ķēniņš! Mat 21:8. Mark 11:7.

14Tā Jehus, Jehošafata dēls, Nimšus dēla dēls, cēla dumpi pret Joramu. Bet Jorams ar visu Israēli bija apmeties ap Rāmotu Gileādā, pret Hazaēli, Sīriešu ķēniņu.

15Un ķēniņš Jorams bija pārnācis, likties dziedināties Jezreēlē no vainām, ko Sīrieši viņam bija situši, kad tas karoja pret Hazaēli, Sīriešu ķēniņu. Un Jehus sacīja: ja tas jūsu prāts, tad lai neviens no pilsētas neizmūk un nenoiet, to stāstīt Jezreēlē. 3:23, 8:29.

16Tad Jehus sēdās ratos un brauca uz Jezreēli, jo Jorams tur gulēja. Un Ahazija, Jūda ķēniņš, bija nācis, Joramu apraudzīt. 8:29.

17Un sargs, kas stāvēja Jezreēles tornī, ieraudzīja Jehus pulku nākam un sacīja: es redzu vienu pulku. Tad Jorams sacīja: ņem vienu jātnieku un sūti to viņiem pretī, un lai tas prasa: vai miers?

18Un jātnieks tam jāja pretī un sacīja: tā saka ķēniņš: vai miers? Bet Jehus sacīja: kas tev par mieru? Griezies apkārt un seko man! Tad sargs teica, sacīdams: vēstnesis pie tiem nonācis, bet nenāk atpakaļ.

19Tad viņš izsūtīja citu jātnieku, un tas pie tiem nonāca un sacīja: tā saka ķēniņš: vai miers? Bet Jehus sacīja: kas tev par mieru? Griezies apkārt un seko man!

20Tad sargs teica, sacīdams: viņš pie tiem nonācis, bet negriežas atpakaļ, un skriešana ir kā Jehus, Nimšus dēla, skriešana, jo viņš skrien kā traks.

21Tad Jorams sacīja: iejūdziet! Tad viņa rati tapa iejūgti, un Jorams, Israēla ķēniņš, izgāja, arī Ahazija, Jūda ķēniņš, ikkatrs savos ratos, un tie izgāja Jehum pretī un to sastapa jezreēlieša Nabota tīrumā.

22Kad nu Jorams Jehu redzēja, tad viņš sacīja: vai miers, Jehu? Bet tas sacīja: kāds miers, kamēr tavas mātes Izebeles maucība un māņi augumā aug?

23Tad Jorams grieza apkārt un bēga un sacīja uz Ahaziju: viltus, Ahazija.

24Bet Jehus kampa stopu rokā un šāva Joramam starp viņa pleciem, ka bulta izskrēja caur viņa sirdi, un viņš nokrita savos ratos.

25Un (Jehus) sacīja uz savu virsnieku Bidekaru: ņem un met viņu uz jezreēlieša Nabota tīrumu, jo atminies, ka es un tu mēs abi jājām aiz viņa tēva Ahaba, un Tas Kungs lika šo spriedumu uz viņu:

26Tiešām, Es vakar esmu redzējis Nabota asinis un viņa bērnu asinis, saka Tas Kungs. Un Es tev to atmaksāšu tai pašā tīrumā, saka Tas Kungs. Un nu ņem un met viņu uz to tīrumu pēc Tā Kunga vārda.

27Kad Ahazija, Jūda ķēniņš, to redzēja, tad viņš bēga pa dārza nama ceļu. Bet Jehus tam sekoja un sacīja: kaujiet šo arīdzan ratos! - Augšā ejot uz Guru, kas ir pie Iblaāmas; un viņš bēga uz Meģidu un tur nomira. 2Laik 22:9.

28Un viņa kalpi to noveda uz Jeruzālemi un to apraka viņa kapā pie viņa tēviem Dāvida pilī.

29Jorama, Ahaba dēla, vienpadsmitā gadā Ahazija bija par ķēniņu palicis pār Jūdu.

30Un kad Jehus nonāca Jezreēlē un Izebele to dzirdēja, tad viņa svaidīja savas acis un izgreznoja savu galvu un skatījās pa logu ārā.

31Kad nu Jehus pa vārtiem ienāca, tad tā sacīja: vai miers Zimrum, sava kunga slepkavam? 1Ķēn 16:10, 16:18.

32Un viņš pacēla savas acis uz to logu un sacīja: kas manā pusē, kas? Tad uz to skatījās kādi divi vai trīs galminieki.

33Un viņš sacīja: gāziet to zemē, un tie to nogāza, tā ka no viņas asinīm siena un zirgi tapa aptraipīti, un viņš to samina.

34Kad nu viņš bija ienācis un ēdis un dzēris, tad viņš sacīja: lūkojiet pēc tās nolādētās un aprociet to, jo tā ir ķēniņa meita. 1Ķēn 16:31.

35Bet kad tie nogāja viņu aprakt, tad tie no tās nekā neatrada, kā vien galvaskausu, kājas un roku plaukstas.

36Tad tie nāca atpakaļ un viņam to stāstīja, un viņš sacīja: tas ir Tā Kunga vārds, ko Viņš runājis caur Savu kalpu Eliju no Tisbes, sacīdams: Jezreēles tīrumā suņiem būs ēst Izebeles miesu, 1Ķēn 21:23.

37Un Izebeles maita paliks kā mēsli laukā Jezreēles tīrumā, ka nevarēs sacīt: tā ir Izebele.