1Un Tā Kunga šķirsts sabija septiņus mēnešus Fīlistu zemē.
2Un Fīlisti sasauca priesterus un zīlniekus sacīdami: ko lai darām ar Tā Kunga šķirstu? Sakāt mums, kā lai to sūtam atpakaļ savā vietā.
3Un tie sacīja: ja jūs Israēla Dieva šķirstu gribat sūtīt, tad nesūtat viņu tukšā, bet atmaksājiet Viņam noziegumu upuri; tad jūs tapsiet dziedināti, un jums taps zināms, kādēļ Viņa roka no jums nav atstājusies.
4Tad tie sacīja: kāds ir nozieguma upuris, ko mums Viņam būs maksāt? Un tie sacīja: pieci zelta augoņi un piecas zelta peles pēc piecu Fīlistu lielkungu skaita; jo vienāda mocība ir pār jums visiem un pār jūsu lielkungiem.
5Tad taisiet nu tādas zīmes tā kā jūsu augoņi ir, un tādu peļu zīmes, kas jūsu zemi samaitā, un dodiet Israēla Dievam godu, varbūt ka Viņš Savu roku atvieglinās pār jums un pār jūsu dievu un pār jūsu zemi.
6Kāpēc tad jūs savu sirdi gribat apcietināt, kā ēģiptieši un Faraons savu sirdi apcietinājuši? Vai tas tā nav, kad Viņš bargu tiesu tiem bija parādījis, tad tie atlaiduši (Israēla ļaudis), ka tie aizgāja? bļaudamas, un neatkāpās ne pa labo, ne pa kreiso roku, un Fīlistu lielkungi tām sekoja līdz Bet-Šemesas robežai.
13Un Bet-Šemesas ļaudis pļāva kviešus ielejā, un kad tie savas acis pacēla un šķirstu redzēja, tad tie priecājās, to redzēdami.
14Un rati nāca uz Jozuas no Bet-Šemiešas tīrumu un tur apstājās. Un tur bija liels akmens, un tie skaldīja ratu malku un upurēja govis Tam Kungam par dedzināmo upuri.
15Un Levīti nocēla Tā Kunga šķirstu līdz ar trauciņu, kas bija klāt, kur zelta lietas bija iekšā, un to uzlika uz lielo akmeni, un Bet-Šemesas ļaudis upurēja tai dienā dedzināmos upurus un kāva Tam Kungam kaujamus upurus.
16Un kad pieci Fīlistu lielkungi to bija redzējuši, tad tie tai pašā dienā griezās atpakaļ uz Ekronu.
17Šie nu ir zelta augoņi, ko Fīlisti Tam Kungam deva par nozieguma upuri, vienu par Ašdodu, vienu par Gazu, vienu par Aškalonu, vienu par Gatu, vienu par Ekronu.
18Un zelta peles bija pēc visu Fīlistu pilsētu skaita, kas apakš pieciem lielkungiem, gan no stiprajām pilsētām, gan no laucinieku ciemiem. Un par liecinieku ir lielais akmens, kur tie Tā Kunga šķirstu bija nocēluši, kas līdz šai dienai ir uz Jozuas, tā Bet-Šemieša, tīruma.
19Un Tas Kungs sita Bet-Šemesas ļaudis, tāpēc ka tie Tā Kunga šķirstu bija aplūkojuši, un Viņš sita no ļaudīm piecdesmit tūkstošus un septiņdesmit vīrus. Tad tie ļaudis bēdājās, ka Tas Kungs ar tādu lielu sišanu tos ļaudis bija sitis.
20Un ļaudis no Bet-Šemesas sacīja: kas var pastāvēt Tā Kunga, Svēta Dieva, vaiga priekšā? Un pie kā lai Viņš no mums aiziet.
21Tad tie sūtīja vēstnešus pie Kirjat-Jearimas iedzīvotājiem sacīdami: Fīlisti Tā Kunga šķirstu atkal ir atveduši; nāciet un novediet to pie sevis.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
