1. Mozus 42 - Latvian Gluck 8th edition

Jēkaba dēlu pirmais ceļš uz Ēģipti bez Benjamina.

1Kad nu Jēkabs redzēja, ka labība bija Ēģiptes zemē, tad viņš saviem dēliem sacīja: “Ko jūs skatāties?” .”

5Tā Israēla dēli nāca, labības pirkt līdz ar citiem, kas turp gāja, jo bads bija arī Kanaāna zemē.

6Un Jāzeps bija valdītājs pār zemi un pārdeva visiem zemes ļaudīm, un Jāzepa brāļi nāca un klanījās viņa priekšā ar vaigu pie zemes.

7Tad Jāzeps redzēja savus brāļus un tos pazina, bet viņš likās pret tiem svešs, un runāja ar tiem bargi un sacīja uz tiem: “No kurienes jūs nākat?” Un tie sacīja: “No Kanaāna zemes, maizes pirkt.”

8Un Jāzeps pazina savus brāļus, bet tie viņu nepazina.

9Un Jāzeps pieminēja savus sapņus, ko viņš par tiem bija sapņojis, un viņš uz tiem sacīja: “Jūs esat izlūki, jūs esat nākuši raudzīt, kur zemei var piekļūt.” pirkt.

11Mēs visi esam viena vīra dēli, mēs esam taisni ļaudis, tavi kalpi nav izlūki.”

12Un viņš uz tiem sacīja: “Nē, bet jūs esat nākuši izlūkot, kur zemei var piekļūt.”

13Un tie sacīja: “Mēs tavi kalpi bijām divpadsmit brāļi, viena paša vīra dēli Kanaāna zemē, un redzi, jaunākais vēl šodien ir pie mūsu tēva, bet viena vairs nav.” jūs tapsiet pārbaudīti; tik tiešām kā Faraons dzīvo, jūs no šejienes netiksiet projām, ja jūsu jaunākais brālis nenāks šurp.

16Sūtiet vienu no jums, kas atved jūsu brāli, bet jūs paliekat cietumā, tad jūsu vārdi taps pārbaudīti, vai pie jums ir patiesība, un ja ne, tik tiešām kā Faraons dzīvo, tad jūs esat izlūki.”

17Un viņš lika kopā tos trīs dienas cietumā.

18Un trešajā dienā Jāzeps uz tiem sacīja: “Dariet tā, tad jūs dzīvosiet; es bīstos Dievu.

19Ja jūs esat taisni ļaudis, tad lai viens no jūsu brāļiem paliek saistīts cietumā, un jūs ejat, pārvediet labību, tādēļ ka bads jūsu mājās.

20Un atvediet savu jaunāko brāli pie manis, tad jūsu vārdi taps atrasti taisni, un jūs nemirsiet.” Un tie tā darīja.

21Tad tie sacīja viens uz otru: “Patiesi, mēs esam noziegušies pret savu brāli, ka mēs viņa dvēseles bēdas redzējām, kad viņš no mums žēlastības lūdzās, un neklausījām; tādēļ šās bēdas nāk pār mums.” savā maisā, un tie ieraudzīja savus naudas vīstokļus, viņi un viņu tēvs, un tie izbijās.

36Tad Jēkabs, viņu tēvs, uz tiem sacīja: “Jūs man paņemat manus bērnus: Jāzepa vairs nav un Simeona vairs nav, un Benjaminu jūs ņemsiet; viss tas nāk man virsū.”1Moz 37:22.

37Tad Rūbens runāja ar savu tēvu un sacīja: “Ja es to pie tevis neatvedīšu atpakaļ, tad nokauj manus divus dēlus; dod viņu manā rokā, tad es viņu pie tevis atvedīšu atpakaļ.”

38Bet viņš sacīja: “Manam dēlam nebūs noiet ar jums, jo viņa brālis ir miris, un tas ir viens pats atlicis. Ja tam kāda nelaime notiks uz ceļa, kur jūs iesiet, tad jūs manus sirmos matus ar sirdēstiem novedīsiet bedrē.”