1Un bads bija grūts tanī zemē.
2Un kad labība, ko tie no Ēģiptes bija atveduši, jau bija izlietojuši, tad viņu tēvs uz tiem sacīja: “Noejat atkal un pērciet mums maizes kādu mazumu.”
3Un Jūda uz to runāja un sacīja: “Tas vīrs mums stipri piekodinājis un sacījis: jūs manu vaigu neredzēsiet, ja jūsu brālis nav jums līdz. maizi ēst.
26Kad nu Jāzeps nāca namā, tad tie viņam namā atnesa dāvanu, kas bija viņu rokās, un metās viņa priekšā pie zemes.
27Un viņš jautāja, kā tiem klājās, un sacīja: “Kā klājās jūsu vecajam tēvam, par ko jūs stāstījāt? Vai viņš vēl dzīvs?”
28Un tie sacīja: “Tavam kalpam, mūsu tēvam, labi klājās, viņš vēl dzīvs;” un tie noliecās un klanījās.
29Un viņš pacēla savas acis un ieraudzīja savu brāli Benjaminu, savas mātes dēlu, un sacīja: “Vai šis ir jūsu jaunākais brālis, par ko man stāstījāt?” Un viņš sacīja: “Dievs lai tev žēlīgs, mans dēls!”
30Un Jāzeps steidzās, jo viņa sirds iesila uz savu brāli, un viņš meklēja, kur raudāt, un iegāja savā istabā un tur raudāja.
31Un viņš mazgāja savu vaigu un nāca ārā un savaldījās un sacīja: “Celiet maizi priekšā.”
32Un tie cēla priekšā viņam atsevišķi un viņiem atsevišķi, un ēģiptiešiem atsevišķi, kas pie viņa ēda, jo ēģiptieši ar ebrejiem nevar maizi ēst, jo ēģiptiešiem tā ir negantība.
33Un tie sēdēja viņam pretī, pirmdzimtais pēc savas pirmdzimtības, un jaunākais pēc savas jaunības.
34Par to tie vīri brīnījās savā starpā, un viņš cēla tiem priekšā goda daļas no sava galda, bet Benjamina daļu viņš pieckārtīgi vairoja pār visu citu daļām; un tie dzēra un piedzērās ar viņu.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
