1Mans gars ir vājš, manas dienas nodzisušas, kaps man ir klāt.
2Tiešām, mēdītāji mani apstāj un uz viņu tiepšanos jāskatās manām acīm.
3Galvo jel, pārstāvi Tu mani pie Sevis paša, kur tad cits man roku dos!
13Ko man vēl gaidīt, kaps būs mans nams; tumsā es uztaisīšu savu gultu.
14Trūdus es saucu par savu tēvu, tārpus par savu māti un māsu. 21:26.
15Kur tad būs mana cerība, manu cerību, kas to redzēs?
16Kapā tā nogrims, kad it visiem pīšļos būs dusa.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.