1Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Ej pie Faraona, jo Es esmu apcietinājis viņa sirdi un viņa kalpu sirdi, lai Es šās Savas zīmes daru viņu vidū. , ka Ēģiptes zeme iet bojā?”
8Tad Mozus un Ārons atkal pie Faraona tapa atvesti, un viņš uz tiem sacīja: “Ejat un kalpojiet Tam Kungam, savam Dievam! Kas tie visi ir, kas grib noiet?”
9Un Mozus sacīja: “Mēs iesim ar saviem jauniem un veciem, ar saviem dēliem un ar savām meitām; mēs iesim ar saviem maziem un lieliem lopiem, jo mums ir Tā Kunga svētki.”
10Tad viņš uz tiem sacīja: “Lai Tas Kungs jums tā palīdz, kā es jūs un jūsu bērnus atlaidīšu! Redziet, kāds ļaunums jums prātā!
11Nē, nē, ejat jūs vīri un kalpojiet Tam Kungam, jo to jūs arī esat meklējuši.” Un tos izstūma no Faraona vaiga.
12Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Izstiep savu roku pār Ēģiptes zemi siseņu dēļ, ka tie nāk pār Ēģiptes zemi un noēd visu zemes zāli, visu, ko krusa ir atlicinājusi.”
13Tad Mozus izstiepa savu zizli pār Ēģiptes zemi, un Tas Kungs deva austruma vēju zemei cauru dienu un cauru nakti; un kad rīts ausa, tad vējš uzveda siseņus. jūrā, ka neviens sisenis neatlika visās Ēģiptes robežās.
20Tomēr Tas Kungs apcietināja Faraona sirdi, un tas Israēla bērnus neatlaida.
21Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Izstiep savu roku pret debesīm, ka tumsa nāk pār Ēģiptes zemi, ka tumsu var sataustīt.” Dāv.dz 105:28.
22Un Mozus izstiepa savu roku pret debesīm, tad cēlās bieza tumsa visā Ēģiptes zemē trīs dienas.
23Neviens otru neredzēja, un neviens trijās dienās necēlās no savas vietas; bet visiem Israēla bērniem bija gaisma viņu mājokļos.
24Tad Faraons aicināja Mozu un sacīja: “ējat, kalpojiet Tam Kungam, bet jūsu sīkiem lopiem un vēršiem būs palikt tepat; lai arī jūsu bērni iet jums līdz.”
25Bet Mozus sacīja: “Tev būs arī mūsu rokā dot kaujamus upurus un dedzināmos upurus, ko pienest Tam Kungam, savam Dievam.
26Mūsu lopiem arīdzan būs mums iet līdz; nevienam nadziņam nebūs palikt atpakaļ; jo no tiem mēs ņemsim, Tam Kungam, savam Dievam kalpot; jo mēs nezinām, kā mums Tam Kungam jākalpo, tiekams mēs turp nāksim.”
27Bet Tas Kungs apcietināja Faraona sirdi, un tas negribēja tos atlaist.
28Un Faraons uz viņu sacīja: “Ej nost no manis; sargies, ka tu vairs nenāci manu acu priekšā; jo kurā dienā tu nāksi manu acu priekšā, tev būs mirt.”
29Tad Mozus sacīja: “Lai tā ir, kā tu esi sacījis; es tavu vaigu vairs neredzēšu.”
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
