1Un Tas Kungs sacīja uz Ābramu: izej no savas zemes un no savas dzimtenes un no sava tēva nama uz zemi, ko Es tev rādīšu. tapa ņemta Faraona namā.
16Un šis Ābramam darīja labu viņas dēļ; un viņam bija avis, un vērši, un ēzeļi, un kalpi, un kalpones, un ēzeļa mātes, un kamieļi.
17Bet Tas Kungs mocīja Faraonu un viņa namu ar lielām mocībām, Sāraī, Ābrama sievas, dēļ. Dāv.dz 105:14.
18Tad Faraons aicināja Ābramu un sacīja: kam tu man to esi darījis? Kāpēc tu man neesi sacījis, ka šī tava sieva?
19Kāpēc tu sacīji, ka šī tava māsa? Jo es viņu sev ņēmu par sievu. Un nu redzi, še tava sieva, ņem viņu un ej.
20Un Faraons pavēlēja saviem vīriem par viņu, un tie viņu izvadīja un viņa sievu un visu, kas tam bija.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
