1Tad rakstu mācītāji un farizeji no Jeruzālemes nāca pie Jēzus sacīdami: mest priekšā.” 7:6. Parād 22:15.
27Viņa sacīja: “Tā ir gan, Kungs! Bet tomēr sunīši ēd no drusciņām, kas no viņu kungu galda nokrīt.” Lūk 16:21.
28Tad Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Ak sieva, tava ticība ir liela; lai tev notiek, kā tu gribi;” un viņas meita tapa vesela tai pašā stundā. 8:10, 8:13.
29Un Jēzus aizgāja no turienes un nāca pie Galilejas jūras, un uzkāpa kalnā un tur apsēdās.
30Un daudz ļaužu atnāca pie Viņa un atveda līdz tizlus, aklus, mēmus, kropļus un daudz citus, un nometa tos Jēzum pie kājām, un Viņš tos dziedināja. 4:24. Mark 7:31.
31Tā ka ļaudis brīnījās, kad redzēja mēmus runājam, kropļus veselus, tizlus staigājam un aklus redzam, un teica Israēla Dievu. 11:5, 9:33.
32Un Jēzus, Savus mācekļus pie Sevis aicinājis, sacīja: “Mana sirds par ļaudīm, iežēlojās, jo tie nu trīs dienas pie Manis palikuši, un tiem nav ko ēst; un Es tos negribu atlaist neēdušus, ka tie uz ceļa nenonīkst badā.” Mark 8:1.
33Un Viņa mācekļi uz To sacīja: “Kur lai ņemam šeitan tuksnesī tik daudz maizes, ka pieēdinājām tādu pulku ļaužu?” 14:17. 4Moz 11:13.
34Un Jēzus uz tiem sacīja: “Cik jums maizes?” Tie sacīja: “Septiņas un maz zivtiņu.”
35Un Viņš ļaudīm lika pie zemes apsēsties.
36Un septiņas maizes un zivis ņēmis, Viņš pateicās un pārlauza un deva Saviem mācekļiem, un mācekļi ļaudīm. 14:19, 26:26. 1Sam 9:13. 1Tim 4:4. Jāņ 6:23.
37Un viņi visi ēda un paēda un salasīja no atlikušām druskām septiņus kurvjus pilnus. 14:20.
38Un to, kas bija ēduši, bija četrtūkstoš vīri, bez sievām un bērniem.
39Un Viņš ļaudis atlaidis, kāpa laivā un nāca uz Magdaļas robežām.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
