1Un Jēkabs dzīvoja zemē, kur viņa tēvs kā svešinieks bija mitis, Kanaāna zemē.
2Šie ir Jēkaba radu raksti: Jāzeps, septiņpadsmit gadus vecs būdams, ganīja avis ar saviem brāļiem, un zēns bija pie Bilhas un Zilfas, sava tēva sievu dēliem, un Jāzeps nesa vēstis tēvam par viņu ļauno slavu.
3Un Israēls mīlēja Jāzepu pār visiem saviem bērniem, jo tas viņam bija dzimis vecumā, un viņš tam taisīja raibus svārkus.
4Un viņa brāļi redzēja, ka tēvs to mīlēja pār visiem viņa brāļiem, un tie to ienīdēja un nevarēja laipni ar to runāt.
5Un Jāzeps sapņoja sapni un to stāstīja saviem brāļiem, - tad šie to vēl vairāk ienīdēja.
6Un viņš uz tiem sacīja: “Klausāties jel šo sapni, ko esmu redzējis.
7Un redzi, mēs sējām kūlīšus laukā, un redzi, mans kūlītis cēlās un stāvēja, un redzi, jūsu kūlīši apstājušies klanījās pret manu kūlīti.”
8Tad viņa brāļi uz to sacīja: “Vai tu mums paliksi par ķēniņu? Vai tu valdīdams pār mums valdīsi?” Un tie vēl vairāk to ienīdēja viņa sapņu un viņa stāstu dēļ.
9Un tas sapņoja vēl citu sapni un to teica saviem brāļiem un sacīja: “Redzi, es vēl citu sapni esmu redzējis, un redzi, saule un mēnesis un vienpadsmit zvaigznes klanījās manā priekšā.”
10Un kad viņš to stāstīja savam tēvam un saviem brāļiem, tad viņa tēvs to aprāja un uz to sacīja: “Kas tas par sapni, ko tu esi sapņojis? Vai es un tava māte un tavi brāļi patiesi nāksim pie zemes klanīties tavā priekšā?”
11Un viņa brāļi to skauda, bet viņa tēvs šo vārdu paturēja. saviem brāļiem un atrada tos Dotanā.
18Un tie viņu ieraudzīja no tālienes, un pirms viņš tuvu pie tiem atnāca, tie sarunājās viņu nokaut,
19Un sacīja viens uz otru: “Redzi, še nāk sapņotājs.
20Un nu nāciet, nokausim to un iemetīsim to kādā bedrē un sacīsim: negants zvērs to aprijis; tad redzēsim, kas būs no viņa sapņiem.”
21Un Rūbens to dzirdēja un to izpestīja no viņu rokām un sacīja: “Nenokausim viņu.”
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
