1Dāvida sirds dziesma, pēc: “nesamaitā”; kad Sauls nosūtīja, sargāt namu, ka viņu nokautu. Izglāb mani, mans Dievs, no maniem ienaidniekiem, pasargi mani no tiem, kas pret mani ceļas. apkārt pa pilsētu. , zobeni ir viņu lūpās, jo - kas to dzird? 57:4, 64:5.
8Bet Tu, Kungs, par tiem smiesies, Tu apmēdīsi visus pagānus. 2:4. Sak 1:26.
9Pret viņu varu es gaidīšu uz Tevi, jo Dievs ir mans patvērums.
10Dievs man bagātīgi parāda Savu žēlastību, Dievs man liek ar prieku uzlūkot savus pretiniekus. 54:7, 91:8.
11Nenokauj tos, ka mani ļaudis to neaizmirst, izklīdini tos ar Savu varu, un nogāz tos, ak Kungs, mūsu priekšturamās bruņas! 56:7.
12Tīri grēks ir viņu lūpu vārdi, tāpēc lai tie top sagūstīti savā lepnībā, viņu lādēšanas un to melu pēc, ko tie runā.
13Izdeldē tos dusmībā, izdeldē tos, ka to vairs nav, un lai atzīst, ka Dievs ir valdītājs iekš Jēkaba līdz pasaules galam. (Sela.) 9:20.
14Vakarā tie atnāk, rūc kā suņi, un skraida apkārt pa pilsētu.
15Tie skraida šurp un turp barības pēc, un kad nav paēduši, paliek pa nakti.
16Bet es dziedāšu no Tava stipruma un teikšu rītos Tavu žēlastību, jo Tu man esi bijis augsts patvērums un glābšana bēdu dienā. 30:5.
17No Tevis es dziedāšu, mans stiprums, jo Tu, Dievs, esi mans patvērums, mans žēlīgais Dievs!
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
