1Un Becaleēls un Aholiabs lai strādā un ikviens, kam samanīga sirds, kam Tas Kungs devis gudrību un saprašanu, zināt visādu darbu pie svētās vietas kalpošanas, tā kā Tas Kungs bija pavēlējis.”
2Un Mozus aicināja Becaleēli un Aholiabu, un ikvienu, kam bija gudra sirds, kam Tas Kungs bija devis gudrību sirdī, visus, kam sirds nesās, pie darba iet un to darīt.
3Un tie ņēma no Mozus visu cilājamo upuri, ko Israēla bērni bija atnesuši darbam pie svētās vietas taisīšanas, ka tie to darītu, un tie atnesa vēl ik rītu pie viņa upurus no laba prāta.
4Tāpēc visi gudrie nāca, kas svētās vietas darbu darīja, ikviens savu darbu, kas tam bija jādara, un runāja uz Mozu sacīdami:
5“Ļaudis pienes daudz vairāk, nekā vajag pie darba darīšanas, ko Tas Kungs ir pavēlējis darīt.”
6Tad Mozus pavēlēja pa nometni izsaukt un sacīt: “Vīri un sievas, nenesat vairs cilājamu upuri darbam svētā vietā.”
7Tad ļaudis mitējās nest, jo bija diezgan visām darba vajadzībām, kas bija jādara, un vēl atlikās.
8Tā visi gudrie starp darba strādniekiem taisīja dzīvokli no desmit deķiem, no šķetinātām smalkām dzijām un ziluma un purpura un karmezīna ar ķerubiem, - izrotātu darbu viņi to taisīja.
9Viena deķa garums bija divdesmit astoņas olektis un platums bija četras olektis; visiem deķiem bija vienāds mērs. un atkal sešus deķus atsevišķi.
17Un viņš taisīja piecdesmit cilpas pie tā malējā deķa vīles, kur tas tapa pielaists, un viņš taisīja piecdesmit cilpas pie deķa otras pielaižamās malas.
18Un viņš taisīja arī piecdesmit vara kāsīšus telts salikšanai, ka tā vienā kopā saietu.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
