1Un Salamans nonesa visas sava tēva Dāvida svētītās lietas un sudrabu un zeltu un visus traukus un nolika pie Dieva nama mantām. , vissvētākā vietā apakš ķerubru spārniem.
8Un tie ķerubi izplēta savus spārnus pār tā šķirsta vietu, un tie ķerubi apklāja to šķirstu un viņa kārtis no virsas.
9Un nesamās kārtis bija tik garas, ka kāršu gali no šķirsta bija redzami vissvētās vietas priekšā, bet ārpusē tie nebija redzami; un tas tur bija līdz šo dienu. 1Ķēn 8:8.
10Šķirstā nekā nebija iekšā kā vien divi galdi, ko Mozus Horebā bija ielicis, kad Tas Kungs derību derēja ar Israēla bērniem, kad tie bija izgājuši no Ēģiptes zemes. 1Ķēn 8:9. Ebr 9:4.
11Un notikās, kad priesteri no svētās vietas izgāja, jo visi priesteri, kas atradās, bija svētījušies, tā ka tās kārtas netapa turētas,
12Un Levīti ar visiem tiem, kas bija apakš Asafa un Hemana un Jedutuna un viņu bērniem un brāļiem, ar linu drēbēm apģērbti, ar pulkstenīšiem un somastabulēm un koklēm, stāvēja pret altāra rīta pusi, un ar tiem kādi simts un divdesmit priesteri, kas pūta ar taurēm;
13Un tie vienā skaņā pūta un dziedāja, tā ka bija viena vienīga balss, kas To Kungu teica un slavēja; - kad tie nu balsi pacēla ar taurēm un pulkstenīšiem un citiem spēlējamiem rīkiem, To Kungu slavēt, ka Viņš labs un Viņa žēlastība paliek mūžīgi, - tad nams, Tā Kunga nams, piepildījās ar mākoni, Dāv.dz 136:1.
14Ka priesteri nevarēja stāvēt mākoņa dēļ nedz kalpot, jo Tā Kunga godība bija piepildījusi Dieva namu.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
