5. Mozus 32 - Latvian Gluck 8th edition

Mozus dziesma, 1; ziņa par Mozus nāvi, 48.

1Ņemiet vērā, debesis, jo es runāšu, un zeme lai dzird manas mutes vārdus.

2Mana mācība lai līst kā lietus, un mana valoda lai pil kā rasa, kā lietutiņš uz zaļumu, un kā lāses uz zāli palika trekns, tad viņš spēra, - tu paliki trekns un tukls un resns, - tad viņš atstāja Dievu, savu Radītāju, un nicināja savas pestīšanas akmens kalnu.

16Tie Viņu tirināja caur svešiem (dieviem), caur negantībām tie Viņu apkaitināja.

17Tie upurēja jodiem, nedievam, dieviem, ko tie nepazina, jauniem, kas nesen cēlušies, ko jūsu tēvi nav bijušies. Dāv.dz 106:37.

18To akmens kalnu, kas tevi dzemdinājis, tu atstāji, un aizmirsi Dievu, kas tevi radījis.

19Kad Tas Kungs to redzēja, tad Viņš atmeta īgnumā Savus dēlus un Savas meitas,

20Un sacīja: Es paslēpšu Savu vaigu no viņiem, Es redzēšu, kā tiem pēc klāsies, jo tie ir netikla tauta, bērni bez ticības.

21Tie Mani tirinājuši caur nedievu, tie Mani kaitinājuši caur savām nelietībām; tad arī Es viņus tirināšu caur netautu, caur ģeķīgu tautu Es tos kaitināšu. Rom 10:19.

22Jo uguns ir iededzies no Manām dusmām un degs līdz visdziļākai ellei un aprīs zemi ar viņas augļiem un iededzinās kalnu pamatus. Jer 15:14.

23Es sakrāšu pār tiem ļaunumus, Savas bultas Es uz tiem izšaušu.

24Badā tiem būs izģinst, mēris un rūgtas sērgas tos aprīs, Es sūtīšu zvēru zobus pret tiem un pīšļos līdēju čūsku dzeloņus.

25Ārā tos postīs zobens un iekšā briesmas, kā jaunekļus, tā jaunavas, zīdāmos līdz ar sirmgalvjiem.

26Es sacītu: Es tos izputināšu, Es izdeldēšu viņu piemiņu starp cilvēkiem, -

27Ja Es nebītos, ka viņu ienaidnieki Mani nesadusmo, ka viņu spaidītāji nesaprazdami nesaka: mūsu roka bija augsta, un ne Tas Kungs visu to darījis.

28Jo tie ir ļaudis bez padoma, un saprašanas tiem nav.

29Ak kaut viņi būtu gudri to saprast, un ņemtu vērā, kā tiem pēcgalā klāsies.

30Kā viens var tūkstošus vajāt un kā divi var dzenāt desmit tūkstošus? Vai ne tāpēc, ka viņu akmens kalns tos ir pārdevis, un Tas Kungs tos ir nodevis.

31Jo viņu akmens kalns nav kā mūsu akmens kalns, par to mūsu ienaidnieki paši ir spriedēji.

32Jo viņu vīna koks ir no Sodomas vīna koka un no Gomoras laukiem; viņu vīna ķekari ir žults ķekari, tiem ir rūgtas ogas. Eceh 16:49.

33Viņu vīns ir pūķu siekalas un briesmīga odžu žults.

34Vai tas nav pie Manis paslēpts, aizzīmogots Manā padomā.

35Man pieder atriebšana un atmaksāšana, uz laiku, kad viņu kāja slīdēs; jo viņu posta diena ir tuvu, un viņu liktenis nāk steigšus. Rom 12:19. Ebr 10:30. 1Pēt 3:9.

36Jo Tas Kungs tiesās Savus ļaudis un par Saviem kalpiem Viņš apžēlosies, kad Viņš redzēs, ka spēks ir izzudis, ka beigti mazs un liels.

37Tad Viņš sacīs: Kur ir viņu dievi, akmens kalns, uz ko tie cerēja?

38Viņu upura taukus tie ēda, viņu dzeramā upura vīnu tie dzēra, - lai viņi ceļas un jums palīdz, ka jums ir patvērums. Soģ 10:14.

39Raugāt nu, ka Es, Es Tas esmu, un neviena nav, kā vien Es! Es nonāvēju un daru dzīvu, Es ievainoju un dziedināju, un glābēja nav no Manas rokas. 4:35. Jes 45:5, 19:22. 1Sam 2:6. Mal 4:2. Jāņ 11:25-26. 1Pēt 2:24.

40Jo Es paceļu pret debesīm Savu roku un saku: tik tiešām, kā Es dzīvoju mūžīgi,

41Kad Es trīšu Sava zobena zibeni un Mana roka izstiepsies uz sodību, tad Es atkal atriebšos pie Saviem pretiniekiem un atmaksāšu Saviem ienaidniekiem.

42Es dzirdināšu Savas bultas ar asinīm, - un Mans zobens ēdīs miesas, - ar nokauto un gūstīto asinīm, no ienaidnieku varenām galvām.

43Gavilējiet, tautas, par Viņa ļaudīm, - jo Viņš atriebj Savu kalpu asinis un atriebjas pie Saviem pretiniekiem un apžēlojās par Savu zemi un par Saviem ļaudīm. - Rom 15:10.

44Un Mozus nāca un runāja visus šīs dziesmas vārdus ļaužu ausīs, viņš un Jozuas, Nuna dēls.

45Kad nu Mozus bija beidzis runāt visus šos vārdus uz visu Israēli,

46Tad viņš uz tiem sacīja: ņemiet pie sirds visus šos vārdus, ko es šodien jums apliecināju; tos jums būs pavēlēt saviem bērniem, ka tie tur un dara visus šīs bauslības vārdus.

47Jo tas jums nav tukšs vārds, bet ir jūsu dzīvība, un caur šo vārdu jūs ilgi dzīvosiet zemē, ko iemantot jūs ejat pār Jordāni.

48Un Tas Kungs runāja uz Mozu tai pašā dienā sacīdams:

49“Kāp uz šo Abarim kalnu, tas ir Nebo kalns, Moaba zemē pret Jēriku, un skaties Kanaāna zemi, ko Es Israēla bērniem došu iemantot. 4Moz 20:12, 27:12.

50Un tev būs mirt uz tā kalna, kur tu uzkāpsi, un tapt piepulcinātam pie saviem ļaudīm, kā Ārons, tavs brālis, nomira uz Hora kalna un tapa piepulcināts pie saviem ļaudīm; 4Moz 20:26, 27:13, 33:38.

51Tādēļ ka jūs Israēla bērnu vidū esat noziegušies pret Mani pie Meribas (strīdu) ūdens Kādešā, Cin tuksnesī, tāpēc ka jūs Mani neesat svētījuši Israēla bērnu vidū.

52Jo tu redzēsi to zemi savā priekšā, bet tur tu nenonāksi, zemē, ko Es došu Israēla bērniem.”