1Tad Jāzeps nevarēja valdīties visu priekšā, kas pie viņa stāvēja, un sauca: “Vediet visus no manis ārā.” Un neviens pie tā nestāvēja, kad Jāzeps devās pazīties saviem brāļiem.
2Un viņš pacēla savu balsi raudādams, tā ka Ēģiptieši to dzirdēja, un Faraona saime to dzirdēja.
3Un Jāzeps sacīja uz saviem brāļiem: “Es esmu Jāzeps, vai mans tēvs vēl dzīvs?” Un viņa brāļi tam nevarēja atbildēt, jo tie viņa vaiga priekšā pārbijās. ceļā.”
25Un tie aizgāja no Ēģiptes un nāca Kanaāna zemē pie Jēkaba, sava tēva,
26Un viņam stāstīja sacīdami: “Jāzeps vēl dzīvs, un ir valdītājs pār visu Ēģiptes zemi.” Bet Jēkaba sirds palika auksta, jo viņš tiem neticēja.
27Bet kad tie uz viņu runāja visus Jāzepa vārdus, ko tas tiem bija sacījis, un kad viņš ieraudzīja ratus, ko Jāzeps bija sūtījis, viņu novest, tad Jēkaba, viņu tēva, gars atdzīvojās.
28Un Israēls sacīja: “Diezgan! Mans dēls Jāzeps vēl dzīvs! Es gribu iet un viņu redzēt, pirms nekā mirstu.”
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
