1Un tur gadījās netikls vīrs, Šebus vārdā, Bihrija dēls, Benjaminietis; tas pūta tauri un sacīja: mums daļas nav pie Dāvida, nedz mantības pie Isajus dēla, - ikviens no Israēla ejat savā dzīvoklī!
2Tad visi Israēla vīri gāja nost no Dāvida, sekoja Šebum, Bihrija dēlam. Bet Jūda vīri turējās pie sava ķēniņa, no Jordānes līdz Jeruzālemei.
3Kad nu Dāvids uz Jeruzālemi pārnāca savā namā, tad ķēniņš ņēma desmit sievas, savas liekas sievas ko viņš bija atstājis, namu sargāt, un tās ielika kādā sargu namā un tās apgādāja, bet vairs pie tām negāja. Un tās bija ieslēgtas līdz savai miršanas dienai un dzīvoja par atraitnēm.
4Un ķēniņš sacīja uz Amasu: sasauc man Jūda vīrus uz trešo dienu, un stāvi tu arīdzan te.
5Tad Amasus gāja, Jūdu sasaukt, bet viņš kavējās pāri par nolikto laiku, ko tas viņam bija nolicis.
6Tad Dāvids sacīja uz Abišaju: nu mums Šebus, Bihrija dēls, darīs vairāk ļaunuma nekā Absaloms. Ņem sava kunga kalpus un vajā viņu, ka viņš netiek stiprās pilsētās un neizzūd no mūsu acīm.
7Tad Joaba vīri izgāja viņu vajāt, arī Krēti un Plieti un visi varenie. Un tie izgāja no Jeruzālemes, lai vajātu Šebu, Bihrija dēlu.
8Kad tie nu pie lielā akmens nāca, kas ir Gibeonā, tad Amasus tos sastapa, bet Joabs bija apjozies pār savām drēbēm, kas viņam bija mugurā, un pār tām bija josta, kur zobens bija piesiets uz viņa gurniem savās makstīs, šis izslīdēja un tas (zobens) nokrita zemē.
9Un Joabs sacīja uz Amasu: vai tev labi klājās, mans brāli? Un Joabs satvēra ar labo roku Amasus bārdu, viņu skūpstīt.
10Un Amasus nesargājās no tā zobena, kas bija Joaba rokā, un tas viņam to iedūra vēderā, ka viņa iekšas izgāzās zemē un viņam otras reizes vairs nevajadzēja, un viņš nomira. Bet Joabs un viņa brālis Abišajus vajāja Šebu, Bihrija dēlu. ,
25Un Ševa bija rakstu vedējs, un Cadoks un Abjatars bija priesteri,
26Un arī Irus, Jaīra dēls, bija pie Dāvida lielskungs.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
