1Šie nu ir pagāni, ko Tas Kungs atstāja, ka Viņš caur tiem Israēli kārdinātu, kas nekā nezināja no Kanaāna kariem; iztecēja no viņa.
23Tad Ehūds izgāja ārā un aizvēra telpas durvis aiz sevis un tās aizslēdza.
24Kad tas nu bija izgājis, tad viņa kalpi nāca, un redzēja, un lūk, telpas durvis bija aizslēgtas. Un tie sacīja: viņš gan savas kājas apklāj dzestrajā telpā.
25Kad tie nu gaidīja tik ilgi, ka paši kaunējās, un redzi, viņš telpas durvis neatdarīja, tad viņi ņēma atslēgu un atslēdza, un redzi, viņu kungs gulēja pie zemes nomiris.
26Un Ehūds izmuka, kamēr tie gaidīja, jo viņš gāja gar tiem elku stabiem un aizmuka uz Seīratu.
27Un kad viņš tur nonāca, tad viņš pūta tauri uz Efraīma kalniem, un Israēla bērni nogāja ar viņu no kalniem un viņš pats viņu priekšā.
28Un viņš uz tiem sacīja: “Steidzaties, sekojiet man, jo Tas Kungs devis jūsu rokā jūsu ienaidniekus, moabiešus.” Un tie sekoja viņam un uzņēma Jordānes pārejamo vietu, kas pret Moabu, un nevienu nelaida pāri.
29Un tie kāva no moabiešiem tanī laikā kādus desmit tūkstoš vīrus, visus brangus un visus stiprus, ka neviens neizspruka.
30Tad Moabs tai dienā tapa pazemots apakš Israēla bērnu rokas, un zemei bija miers astoņdesmit gadus.
31Un pēc viņa bija Šamgars, Anata dēls, tas kāva no Fīlistiem sešsimt vīrus ar vēršu dzenamo. Tā viņš arīdzan Israēli izpestīja.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
