2. Laiku 20 - Latvian Gluck 8th edition

Jehošafats uzvar Amoniešus un Moabiešus.

1Un pēc tam notika, ka Moaba bērni un Amona bērni, un līdz ar tiem kādi no Mehuniešiem nāca, karot pret Jehošafatu. uz Tevi.

13Un visa Jūda valsts stāvēja Tā Kunga priekšā, arī viņu bērni, viņu sievas un viņu dēli.

14Tad Tā Kunga Gars nāca draudzes vidū pār Jehasiēli, Zaharijas dēlu, tas bija Benajas, tas Jeiēļa, tas Levīta Matanijas dēls, no Asafa bērniem.

15Un tas sacīja: klausāties, visa Jūda valsts un Jeruzālemes iedzīvotāji, un ķēniņ Jehošafat, - tā saka Tas Kungs uz jums: nebīstaties un neizbaiļojaties šā lielā pulka priekšā, jo tas karš nepieder jums, bet Dievam.

16Ejat rīt tiem pretī, redzi, tie nāks augšā pa Cic kalnu, un jūs tos sastapsiet ielejas galā šaipus Jeruēles tuksneša.

17Šinī kaujā jums nebūs jākaujas, ejat tikai klāt, stāviet un redziet Tā Kunga pestīšanu, kas ir ar jums. Jūda un Jeruzāleme, nebīstaties un neizbaiļojaties, izejat rīt viņiem pretī, jo Tas Kungs būs ar jums.

18Tad Jehošafats locījās ar savu vaigu pie zemes, un visi Jūda un Jeruzālemes iedzīvotāji metās pie zemes Tā Kunga priekšā un pielūdza To Kungu.

19Un Levīti no Kohāta bērniem un no Koraha bērniem cēlās, augsti slavēt To Kungu, Israēla Dievu ar skanīgu balsi,

20Un tie cēlās agri no rīta un izgāja uz Tekoas tuksnesi, un tiem izejot Jehošafats stāvēja un sacīja: klausiet mani, Jūda un Jeruzālemes iedzīvotāji, ticiet uz To Kungu, savu Dievu, tad jūs pastāvēsiet; ticiet Viņa praviešiem, tad jums labi izdosies.

21Un viņš sarunājās ar ļaudīm un iecēla dziedātājus Tā Kunga priekšā, ka tie svētā glītumā slavētu, apbruņoto priekšā iedami un sacīdami: “Slavējiet To Kungu, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi!” pret Amona bērniem, Moabu un tiem no Seīra kalniem, kas bija nākuši uz Jūdu, un tie tika sakauti.

23Jo Amona bērni un Moabs cēlās pret Seīra kalnu iedzīvotājiem un tos izdeldēja un nomaitāja, un kad tie visus Seīra iedzīvotājus bija nokāvuši, tad tie palīdzēja nomaitāt cits citu.

24Un Jūda nāca kalna galā pie tuksneša un griezās pret pulkiem, un redzi, tur bija miroņi, kas zemē gulēja, un neviens nebija izbēdzis.

25Tad Jehošafats un viņa ļaudis nāca un tos aplaupīja un atrada pie tiem ļoti daudz mantas un drēbes un dārgus rīkus, un paņēma tik daudz, ka nevarēja panest, un tie laupīja laupījumu trīs dienas, jo tur bija ļoti daudz.

26Un ceturtā dienā tie sapulcējās Emak Berahā, jo tur tie bija svētījuši To Kungu, tāpēc tie tās vietas vārdu nosauca Emek Beraha ieleja līdz šai dienai.

27Pēc tam visi vīri no Jūda un Jeruzālemes griezās atpakaļ, un Jehošafats viņu priekšā, un gāja uz Jeruzālemi ar prieku; jo Tas Kungs viņus bija darījis priecīgus par viņu ienaidniekiem.

28Un tie nonāca Jeruzālemē ar somastabulēm un koklēm un taurēm uz Tā Kunga namu.

29Un bailes no Dieva nāca pār visām zemes valstīm, kad dzirdēja, ka Tas Kungs bija karojis pret Israēla ienaidniekiem.

30Un Jehošafata valsts bija mierā, un viņa Dievs tam deva mieru visapkārt.

31Un Jehošafats valdīja pār Jūdu; viņš bija trīsdesmit piecus gadus vecs, kad tas palika par ķēniņu, un valdīja divdesmit piecus gadus Jeruzālemē, un viņa mātei bija vārds Azuba, Šilhija meita. 1Ķēn 22:42.

32Un viņš staigāja sava tēva Asas ceļos un neatstājās no tiem, darīdams, kas Tam Kungam patika.

33Taču kalnu altāri netapa nopostīti, un vēl ļaudis ar savu sirdi pilnīgi neturējās pie savu tēvu Dieva.

34Un kas vēl par Jehošafatu stāstāms, par viņa pirmām un pēdējām dienām, redzi, tas rakstīts Jehus, Hananija dēla, stāstos, ko viņš sarakstījis Israēla ķēniņu grāmatā.

35Un pēc tam Jehošafats, Jūda ķēniņš, sabiedrojās ar Ahaziju, Israēla ķēniņu; tas bija bezdievīgs savos darbos.

36Un viņš ar to vienojās, kuģus taisīt, ar ko braukt uz Taršišu, un tie taisīja kuģus EcionGeberā.

37Bet Eliēzers, Dodava dēls, no Marešas, sludināja pret Jehošafatu sacīdams: tādēļ ka tu ar Ahaziju esi sabiedrojies, Tas Kungs salauzīs tavu darbu. Un kuģi tika sadragāti un nevarēja tikt uz Taršišu.