1Un bads bija tai zemē pēc pirmā bada, kas bija Ābrahāma laikā. Un Īzaks nogāja uz Ģeraru pie Abimeleha, Fīlistu ķēniņa.
2Un Tas Kungs viņam parādījās un sacīja: nenoej uz Ēģipti, mīti tai zemē, ko Es tev saku.
3Piemājo šinī zemē, un Es būšu ar tevi, un Es tevi svētīšu; jo tev un tavam dzimumam Es došu visas šās zemes un piepildīšu to zvērestu, ko Es tavam tēvam Ābrahāmam esmu zvērējis. visas zemes tautas svētīsies, - mēs tev labu vien esam darījuši un tevi ar mieru atlaiduši; tu nu esi Tā Kunga svētīts.
30Un viņš tiem darīja dzīres, un tie ēda un dzēra,
31Un cēlās rītā agri un zvērēja viens otram, un Īzaks tos atlaida; tad tie no viņa aizgāja ar mieru.
32Un tanī dienā Īzaka kalpi nāca un viņam sacīja, kas bija noticis ar aku, ko tie bija rakuši, un viņam sacīja: mēs esam ūdeni atraduši.
33Un viņš to nosauca par Šebu (zvērests), tādēļ tās pilsētas vārds ir Bēršeba līdz šai dienai. 1Moz 21:31.
34Un Ēsavs bija četrdesmit gadus vecs un ņēma par sievu Juditi, hetieša Berus meitu, un Basmatu, hetieša Elona, meitu.
35Un tās darīja sirdēstus Īzakam un Rebekai.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
