1Un Abija aizmiga pie saviem tēviem, un to apraka Dāvida pilī; un viņa dēls Asa palika par ķēniņu viņa vietā. Viņa laikā zemei bija miers desmit gadus. ķēniņš, ar karaspēku, ar tūkstoš reiz tūkstošiem un ar trīs simt ratiem, un atnāca līdz Marešai.
10Bet Asa tiem izgāja pretī, un tie nostājās uz kauju Zefatas ielejā pie Marešas.
11Un Asa piesauca To Kungu, savu Dievu, un sacīja: Kungs, neviena nav kā Tu, kas var palīdzēt nespēcīgam pret stipro. Palīdzi mums, Kungs, mūsu Dievs, jo mēs paļaujamies uz Tevi un Tavā vārdā esam nākuši pret šo lielo pulku. Kungs! Tu esi mūsu Dievs, pret Tevi neviens cilvēks neko neiespēj. ļaudis Asas priekšā un Jūda priekšā, un tie Etiopiešu ļaudis bēga.
13Bet Asa un ļaudis, kas pie tā bija, tiem sekoja līdz Ģerarai, un Etiopiešu ļaudis krita, ka neviens no tiem nepalika dzīvs; jo tie tapa satriekti Tā Kunga priekšā un Viņa kara spēka priekšā, un viņi dabūja ļoti daudz laupījuma.
14Un viņi kāva visas pilsētas ap Ģeraru, jo bailes no Tā Kunga bija uz tiem nākušas; un tie aplaupīja visas pilsētas, tāpēc ka tur bija daudz laupījuma.
15Tie kāva arī lopu teltis un aizveda avis un kamieļus, lielu pulku, un pārnāca atkal Jeruzālemē.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
