1Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Ej pie Faraona un runā uz to: tā saka Tas Kungs, Ebreju Dievs: atlaid Manus ļaudis, ka tie Man kalpo;
2Jo ja tu liegsies, tos atlaist un tos vēl ilgāki aizturēsi,
3Redzi, tad Tā Kunga roka būs pār tavu ganāmupulku, kas ir laukā, pār zirgiem, pār ēzeļiem, pār kamieļiem, pār vēršiem un pār sīkiem lopiem ar varen grūtu mēri.
4Un Tas Kungs darīs starpību starp Israēla lopiem un ēģiptiešu lopiem, ka tur no visa, kas Israēla bērniem pieder, nevienam nebūs mirt.”
5Un Tas Kungs nolika īpašu laiku un sacīja: “Rīt Tas Kungs to darīs šinī zemē.”
6Un Tas Kungs to darīja nākamajā dienā, un visi ēģiptiešu lopi nomira, bet no Israēla bērnu lopiem nemira neviens. , ka Es Savu spēku pie tevis parādītu, un ka Mans vārds taptu sludināts pa visu zemes virsu. sēti.
33Tad Mozus aizgāja no Faraona, no pilsētas ārā, un izstiepa savas rokas uz To Kungu, un pērkoni un krusa mitējās, un lietus vairs negāzās zemē.
34Kad nu Faraons redzēja, ka lietus un krusa un pērkoni mitējās, tad viņš vēl vairāk apgrēkojās un apcietināja savu sirdi, viņš un viņa kalpi.
35Tā Faraona sirds apcietinājās, ka viņš Israēla bērnus neatlaida, kā Tas Kungs caur Mozu bija runājis.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
