1Tad visas Israēla ciltis nāca pie Dāvida uz Hebroni un runāja sacīdami: redzi, mēs esam no taviem kauliem un no tavām miesām. un akmeņu cirtējus, un tie uztaisīja Dāvidam namu. 1Laik 14:1.
12Un Dāvids manīja, ka Tas Kungs viņu Israēlim bija apstiprinājis par ķēniņu, un ka Tas viņa valstību bija paaugstinājis Savu Israēla ļaužu labad.
13Un Dāvids ņēma vēl vairāk lieku sievu un sievu no Jeruzālemes, kad viņš no Hebrones bija atnācis, un Dāvidam piedzima vēl vairāk dēlu un meitu.
14Un šie ir to vārdi, kas viņam Jeruzālemē dzimuši: Šamuūs un Šobabs, Nātans un Salamans. 1Laik 3:5, 14:3-4.
15Un Ibhars un Elišua un Nefegs un Jafija
16Un Elišāms un Eliads un Elifalets.
17Kad nu Fīlisti dzirdēja, ka Dāvids bija svaidīts Israēlim par ķēniņu, tad visi Fīlisti cēlās, Dāvidu meklēt. Un Dāvids to dzirdēdams nogāja uz stipro pili. 1Laik 14:8.
18Un Fīlisti nāca un apmetās Refaīm ielejā.
19Tad Dāvids vaicāja To Kungu un sacīja: vai man būs celties pret Fīlistiem? Vai Tu tos dosi manā rokā? Un Tas Kungs sacīja uz Dāvidu: celies, jo Es Fīlistus tiešām došu tavā rokā.
20Tad Dāvids nāca uz BaālPeracim, un Dāvids tos tur kāva un sacīja: Tas Kungs manus ienaidniekus ir saplosījis manā priekšā, tā kā ūdens izplosa. Tādēļ šo vietu nosauca BaālPeracim (plosījums). 1Laik 14:11. Jes 28:21.
21Un tie tur pameta savus elkadievus, un Dāvids ar saviem vīriem tos paņēma.
22Un Fīlisti atkal cēlās un apmetās Refaīm ielejā.
23Un Dāvids vaicāja To Kungu, un Tas sacīja: necelies viņiem pretī, bet met līkumu viņiem mugurā un uzbrūc tiem pret raudu kokiem.
24Un kad tu dzirdēsi soļu troksni raudu koku galos, tad traucies, jo Tas Kungs tad ir izgājis tavā priekšā, kaut Fīlistu nometni.
25Un Dāvids darīja, kā Tas Kungs tam bija pavēlējis, un kāva Fīlistus no Gebas līdz Gazerai.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
