2. Mozus 33 - Latvian Gluck 8th edition

Israēla bērni atgriežas, 4; Mozus lūdz Dievu par viņiem, 12; grib redzēt Dieva godību, 18.

1Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Ej un celies no šejienes, tu un ļaudis, ko tu esi izvedis no Ēģiptes zemes, uz zemi, ko Es esmu zvērējis Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam, sacīdams: tavam dzimumam Es to došu. , un neviens neapvilka savas greznās drēbes.

5Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Saki Israēla bērniem: jūs esat pārgalvīgi ļaudis; ja Es vienu acumirkli iešu jūsu vidū, tad Es jūs izdeldēšu. Bet tagad noliec savu greznumu, tad Es zināšu, ko Es jums darīšu.”

6Tad Israēla bērni nometa savu greznumu pie Horeba kalna.

7Un Mozus ņēma telti un to uzcēla ārpusē, tālu no nometnes, un to nosauca par saiešanas telti. Un kas To Kungu meklēja, tam bija jāiziet uz saiešanas telti, kas bija ārā no nometnes.

8Un kad Mozus izgāja uz telti, tad visi ļaudis cēlās, un ikviens stāvēja sava dzīvokļa durvīs un vēroja Mozu, tiekams tas bija iegājis teltī.

9Un kad Mozus teltī iegāja, tad padebeša stabs nonāca un stāvēja telts durvīs, un Viņš runāja ar Mozu;

10Un visi ļaudis redzēja padebeša stabu telts durvīs stāvam, un visi ļaudis cēlās un ikviens metās pie zemes sava dzīvokļa durvīs.

11Un Tas Kungs runāja ar Mozu vaigu vaigā, itin kā kas runā ar savu draugu. Pēc tam viņš griezās atpakaļ uz nometni, bet Jozua, viņa sulainis, Nuna dēls, jauneklis, neatstājās no telts. tauta, es un Tavi ļaudis, visu tautu priekšā, kas virs zemes.”