1Un Tas Kungs viņam parādījās pie Mamres ozoliem, kad viņš sēdēja sava nama durvīs, ap dienas karstumu.
2Un viņš pacēla savas acis un skatījās, un redzi, trīs vīri stāvēja viņa priekšā.
3Un tos ieraudzījis, viņš steidzās tiem pretī no dzīvokļa durvīm un nometās pie zemes un sacīja: “Kungs, ja es esmu atradis žēlastību Tavās acī, tad lūdzams neej garām Savam kalpam.
4Lai atnes drusciņ ūdens, un mazgājiet savas kājas un apmetaties apakš šī koka.
5Un es dabūšu kādu kumosu maizes, ka jūs varat savu sirdi atspirdzināt. Pēc varat jūs iet, jo tāpēc jūs esat pie sava kalpa nākuši.” Un tie sacīja: “Dari, kā tu esi sacījis.”
6Un Ābrahāms traucās dzīvoklī pie Sāras un sacīja: “Steidzies, ņem sijātu miltu trīs mērus, samīci un cep karašas.”
7Un Ābrahāms skrēja pie lopiem un ņēma mīkstu un labu teļu un deva to puisim, un tas steidzās to sataisīt.
8Un viņš ņēma sviestu un pienu un teļu, ko bija sataisījis, un cēla tiem priekšā un stāvēja pats pie tiem apakš koka, un tie ēda.
9Tad tie uz viņu sacīja: “Kur ir Sāra, tava sieva?” Un viņš sacīja: “Redzi, iekšā dzīvoklī.”
10Un tas sacīja: “Es noteikti atnākšu pie tevis ap šo laiku nākamā gadā, un redzi, Sārai, tavai sievai, būs dēls.” Un Sāra to dzirdēja dzīvokļa durvīs, jo tās bija aiz viņa.
11Bet Ābrahāms un Sāra bija veci un daudz dienas piedzīvojuši, un pie Sāras vairs nebija, kā sievām mēdz būt..”
33Tad Tas Kungs aizgāja, kad bija beidzis uz Ābrahāmu runāt, un Ābrahāms griezās atpakaļ uz savu vietu.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
