2. Samuēla 2 - Latvian Gluck 8th edition

Dāvids Hebronē Jūda ciltij svaidīts par ķēniņu. Abners Išbošetu, Saula dēlu, ceļ par ķēniņu pār tām citām ciltīm un tiek pārvarēts.

1Pēc tam Dāvids To Kungu vaicāja un sacīja: vai man būs iet uz vienu no Jūda pilsētām? Un Tas Kungs uz to sacīja: ej. Tad Dāvids sacīja: uz kurieni man būs iet? Un Viņš sacīja: uz Hebroni.

2Tad Dāvids cēlās uz turieni līdz ar savām divām sievām, Ahinoamu, to Jezreēlieti, un Abigaīli, Nābala, Karmelieša, sievu. mūsu priekšā. Tad Joabs sacīja: lai ceļas.

15Tad cēlās un nogāja pēc skaita divpadsmit par Benjaminu un Išbošetu, Saula dēlu, un divpadsmit no Dāvida kalpiem.

16Un tie sagrāba viens otru pie galvas un iedūra savu zobenu otram sānos, un tie krita visi reizē, un šī vieta tapa nosaukta Hlkat-Hacurim (asmeņu tīrums), kas ir pie Gibeonas.

17Un tai dienā cēlās grūta kaušanās, un Abners un Israēla vīri tapa sakauti no Dāvida kalpiem.

18Un tur bija trīs Cerujas dēli, Joabs un Abišajus un Asahēls. Un Asahēls bija viegls uz kājām, kā stirna laukā.

19Un Asahēls vajāja Abneru un neatstājās no Abnera ne pa labo ne pa kreiso roku.

20Un Abners skatījās atpakaļ un sacīja: vai tu neesi Asahēls? Un viņš sacīja: es tas esmu.

21Tad Abners uz to sacīja: atkāpies vai pa labo, vai pa kreiso roku, un satver vienu no puišiem un paņem viņa ieročus. Bet Asahēls no viņa negribēja atstāties.

22Tad Abners runāja vēl uz Asahēli un sacīja: atstājies no manis, - kāpēc man tevi būs kaut zemē? Kā tad es varēšu savu vaigu pacelt tava brāļa Joaba priekšā?

23Bet viņš negribēja atstāties. Tad Abners viņam ar šķēpa otru galu iedūra vēderā, ka šķēps no viņa muguras iznāca ārā, un Asahēls turpat krita un nomira. Un visi, kas uz to vietu nāca, kur Asahēls bija kritis un nomiris, tie tur apstājās. 3:27.

24Bet Joabs un Abišajus vajāja Abner, un saule jau nogāja, kad tie nāca pie Amas pakalna, kas šaipus Giahas uz Gibeonas tuksneša ceļa.

25Un Benjamina bērni sapulcējās Abneram sekot vienā pulkā un stāvēja kāda kalna galā.

26Tad Abners sauca uz Joabu un sacīja: vai tad zobens lai rij mūžam? Vai tu nezini, ka beidzot ceļas rūgtums? Un cik ilgi tu ļaudīm nesacīsi, lai savus brāļus vairs nevajā.

27Tad Joabs sacīja: tik tiešām kā Dievs dzīvo, kad tu nebūtu runājis, ļaudis tikai no paša rīta būtu novērsti, ikviens no sava brāļa nost.

28Tad Joabs pūta ar bazūni, un visi ļaudis apstājās un nevajāja vairs Israēli un mitējās kauties.

29Un Abners un viņa vīri gāja cauru nakti pa klajumu un cēlās pār Jordāni un gāja caur visu Bitronu un nāca uz Mahānaīm.

30Un Joabs griezās atpakaļ no Abnera un sapulcināja visus ļaudis. Tad no Dāvida kalpiem trūka deviņpadsmit vīri un Asahēls.

31Bet Dāvida kalpi bija kāvuši no Benjamina un Abnera vīriem trīssimt un sešdesmit vīrus; tie bija nomiruši.

32Un tie pacēla Asahēli un to apraka viņa tēva kapā Bētlemē. Un Joabs gāja ar saviem vīriem cauru nakti, ka gaisma tiem ausa Hebronē.