2. Ķēniņu 3 - Latvian Gluck 8th edition

Jorams valda pār Israēli un ar Jehošafatu karo pret Moabu. Eliša dabū ļaudīm ūdeni un pasludina, ka tie Moabiešus pārvarēs.

1Un Jorams, Ahaba dēls, palika par ķēniņu pār Israēli Samarijā, Jehošafata, Jūda ķēniņa, astoņpadsmitā gadā un valdīja divpadsmit gadus.

2Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, bet ne tā, kā viņa tēvs un kā viņa māte, jo viņš lika noņemt uzcelto Baāla stabu, ko viņa tēvs bija taisījis. , tad es tev ne virsū neskatītos nedz tevi ievērotu.

15Nu tad, dabūjat man vienu koklētāju. Un tam koklētājam koklējot Tā Kunga roka nāca pār viņu,

16Un viņš sacīja: tā saka Tas Kungs: rokat grāvi pie grāvja šinī ielejā.

17Jo tā saka Tas Kungs: jūs neredzēsiet ne vēju ne lietu, tomēr šī ieleja būs pilna ūdens, jums dzert pašiem un jūsu sīkiem un lieliem lopiem.

18Un tas ir vēl maz Tam Kungam, Viņš arī Moabu dos jūsu rokā.

19Un jums būs kaut visas stiprās pilsētas un visas izredzētās pilsētas, un nocirst visus labos kokus un aizbāzt visus ūdens avotus un samaitāt visus labos tīrumus ar akmeņiem.

20Un notikās no rīta ap ēdamā upura laiku, redzi, tad ūdens nāca no Edoma puses, un zeme tapa ūdens pilna.

21Kad nu visi Moabieši dzirdēja, ka ķēniņi nāca, pret tiem karot, tad tie sasauca visus, kas spēja bruņas nest, un vēl vecākus un tie stājās uz robežām.

22Un kad tie no rīta agri cēlās un saule bija uzlēkusi pār ūdeni, tad Moabieši no tālienes ūdeni redzēja sarkanu kā asinis.

23Un tie sacīja: tās ir asinis; tiešām tie ķēniņi pacēluši zobenu, zobenus viens pret otru un cits citu nokāvuši. Un nu, Moab, celies uz laupīšanu.

24Bet kad tie nāca pie Israēla nometnes, tad Israēlieši cēlās un kāva Moabiešus un šie no viņiem bēga. Un tie tur ielauzās un apkāva Moabiešus,

25Un nopostīja pilsētas, un ikkatrs meta savu akmeni uz visiem labiem tīrumiem un tos sameta pilnus, un aizbāza visus avotus un nocirta visus labos kokus, līdz kamēr Kirharesetē akmeņus vien atlicināja. Un lingotāji ap to apmetās un tai svieda virsū. Jes 16:7.

26Kad nu Moaba ķēniņš redzēja, ka kaušanās tam metās par stipru, tad viņš pie sevis ņēma septiņsimt vīrus, kas zobenu izvilka, lauzties cauri pret Edoma ķēniņu, bet tie nespēja.

27Tad viņš ņēma savu pirmdzimušo dēlu, kam viņa vietā bija palikt par ķēniņu, un to upurēja par dedzināmo upuri uz mūra. Un Israēli pārņēma lielas dusmas un tie no tā atstājās un griezās atpakaļ uz savu zemi.