1Trešajā mēnesī pēc Israēla bērnu iziešanas no Ēģiptes zemes, tanī laikā tie nonāca Sinaī tuksnesī.
2Jo tie izgāja no Refidim un nonāca Sinaī tuksnesī un apmeta nometni tuksnesī; tur Israēls apmeta nometni pret kalnu. un svēta tauta. Šie ir vārdi, ko tev būs runāt uz Israēla bērniem.” ” 19:17.
14Tad Mozus nonāca no kalna pie ļaudīm. Un viņš svētīja ļaudis, un tie mazgāja savas drēbes.
15Un viņš sacīja uz ļaudīm: “Esiet gatavi uz trešajai dienai, neaiztiekat sievas.” 1Sam 21:4. 1Kor 7:5.
16Un notika trešajā dienā, kad gaisma ausa, tad bija pērkoni un zibeņi un biezs padebesis virs kalna un varen stipras bazūnes skaņa, tā ka visi ļaudis iztrūcinājās, kas bija nometnē. Ebr 12:18.
17Un Mozus ļaudis izveda no nomrtnes Dievam pretī, un tie nostājās apakšā pie kalna.
18Un Sinaī kalns kūpeja, tāpēc ka Tas Kungs nonāca ar uguni, un viņa dūmi cēlās tā kā krāsns dūmi, un viss kalns ļoti trīcēja. Soģ 5:4. Dāv.dz 68:8, 114:4. Habak 3:10.
19Un bazūnes skaņa palika jo stipra, un Mozus runāja, un Dievs tam atbildēja caur balsi.
20Kad nu Tas Kungs bija nonācis uz Sinaī kalnu, uz kalna galu, tad Tas Kungs sauca Mozu uz kalna galu, un Mozus kāpa augšā.
21Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Nokāp un piekodini ļaudīm, lai tie cauri nelaužas redzēt To Kungu, ka daudzi no tiem nekrīt.
22Un priesteriem, kas nāk pie Tā Kunga, būs svētīties, ka Tas Kungs tos nesatriec.”
23Tad Mozus sacīja uz To Kungu: “Ļaudis nevar kāpt uz Sinaī kalnu, jo Tu mums esi piekodinājis sacīdams: dari sētu ap kalnu un svētī to.”
24Tad Tas Kungs uz to sacīja: “Ej, kāp zemē. Tad tev un Āronam līdz ar tevi būs kāpt augšā, bet priesteriem un ļaudīm nebūs cauri lauzties uzkāpt pie Tā Kunga, ka Viņš tos nesatriec.”
25Tad Mozus nokāpa pie ļaudīm un tiem to sacīja.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
