1Un Jēkabs cēlās kājās un gāja uz to ļaužu zemi, kas pret rītiem,
2Un skatījās, un redzi, tur bija aka uz lauka. Un redzi, tur bija trīs avju pulki pie tās nometušies, jo no akas avis tapa dzirdinātas, un liels akmens bija uz akas cauruma.
3Un turpat visi avju pulki tapa sadzīti, un tie novēla akmeni no akas cauruma un dzirdīja avis un uzlika atkal akmeni uz akas caurumu savā vietā.
4Tad Jēkabs uz tiem sacīja: “Brāļi, no kurienes jūs esat?” Un tie sacīja: “Mēs esam no Hāranas.”
5Un viņš uz tiem sacīja: “Vai jūs pazīstat Lābanu, Nahora dēlu?” Un tie sacīja: “Pazīstam gan.”
6Tad viņš uz tiem sacīja: “Vai tam labi klājās?” Un tie atbildēja: “Labi gan; un redzi, Rahēle, viņa meita, te nāk ar avīm.”
7Un viņš sacīja: “Redzi, saule vēl ir gabalā, vēl nav laiks lopus pārdzīt, dzirdinājiet avis un ejat un paganiet tās.”
8Tad tie sacīja: “Mēs nevaram, pirms visi avju pulki nav sadzīti; tad akmeni noveļ no akas cauruma, un mēs dzirdinām avis.”
9Kad viņš vēl ar tiem runāja, tad nāca Rahēle ar avīm, kas viņas tēvam piederēja, jo viņa tās ganīja. un to pasacīja savam tēvam. es slavēšu To Kungu.” Tādēļ tā nosauca viņa vārdu Jūda. Un tā mitējās dzemdēt.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
