1Un es ieraudzīju citu varenu eņģeli nokāpjam no debesīm, tērptu mākonī kā apmetnī, un virs viņa galvas bija varavīksne, un viņa vaigs mirdzēja kā saule, un viņa kājas bija kā uguns stabi.
2Viņa rokā bija atritināts rakstu rulli, un savu labo kāju viņš lika uz jūru, bet kreiso kāju – uz zemi.
3Un viņš iesaucās varenā balsī, kā lauva rēc, un, kad viņš bija iesaucies, septiņi pērkoni sāka runāt savās balsīs.
4Kad ierunājās septiņi pērkoni, es gribēju rakstīt, bet dzirdēju balsi no debesīm sakām: aizzīmogo, ko runāja septiņi pērkoni, un nepieraksti to.
55Moz 32:40; Dan 12:7 Un eņģelis, ko es ieraudzīju stāvam uz jūras un uz zemes, pacēla savu labo roku uz debesīm
62Moz 20:11 un zvērēja tam, kas ir dzīvs mūžu mūžos, kas radījis debesis un visu, kas tajā, zemi un visu, kas uz tās, un jūru un visu, kas tajā: laika vairs nebūs!
7Am 3:7 Bet tajās dienās, kad skanēs septītā eņģeļa balss, kad atskanēs viņa taure, tad Dieva noslēpums būs piepildīts, kā viņš šo prieka vēsti bija pasludinājis saviem kalpiem, praviešiem.
8Un balss, ko dzirdēju no debesīm, runāja atkal ar mani un sacīja: ej un paņem atritināto rakstu rulli no tā eņģeļa rokas, kas stāv uz jūras un zemes.
9Ech 3:1–3Aizgājis pie eņģeļa, es teicu, lai viņš man atdod rakstu rulli. Un viņš man saka: “Ņem un to apēd, un tas radīs rūgtumu tavās iekšās, bet tavā mutē tas būs salds kā medus.”
10Es paņēmu rakstu rulli no eņģeļa rokas, ēdu to, un manā mutē tas tapa salds kā medus; kad es to apēdu, manās iekšās tapa rūgts.
11Un tad man sacīja: “Tev vēlreiz vajag pravietot par ļaudīm un tautām, un valodām, un daudziem ķēniņiem.”
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
