1Ja sēdies pie mielasta ar valdnieku,
raugies vērīgi, kas tev priekšā, –
2labāk nazis tev pie rīkles,
nevis pārlieku liela kāre!
3Nealksti pēc viņa gardumiem –
viltīga viņa maize!
4Nenopūlies dēļ bagātības,
ja tu gudrs – neielaidies!
5Tik acis tai uzmetīsi – tās vairs nav!
Tā atpleš spārnus kā ērglis
un aizlaižas debesīs.
6Neēd skauģa maizi,
nealksti pēc viņa gardumiem,
7viņš ir no tiem, kas kumosus skaita.
Ēd un dzer! – viņš tev saka,
bet tas nenāk no sirds,
8viss, ko apēd, būs tev jāizvemj,
velti tu tērē laipnus vārdus!
9Ar muļķi runāt – to ne,
tavus prātīgos vārdus šis nonievās!
10Nepārcel senu robežakmeni,
bāreņu laukos nesper kāju,
11jo viņu Izpircējs stiprs,
viņu sūdzību viņš cels pret tevi!
12Mācībai atver sirdi
un atdari ausis zinības vārdiem!
13Neatrauj zēnam pārmācību,
netaupi rīksti – tad tas nemirs,
14ar rīksti viņš tev jāper,
lai viņa dzīvību glābtu no šeola!
15Dēls, ja gudra būs tava sirds,
priecāsies mana sirds, arī manējā! –
16un es līksmošos,
ja tavas lūpas runās patiesību!
17Lai tava sirds netiecas pie grēkdariem,
lai bez mitas tā bijā Kungu,
18jo tad būs nākotne,
tad tava cerība nezudīs!
19Tu klausies, dēls, un topi gudrs,
un sūti savu sirdi pareizos ceļos,
20nestāj starp vīna tempējiem un gaļas rīmām,
21jo tempējs un rīma tiks nabagi,
snauds tos skrandās ietērps!
22Klausi savu tēvu, kas tevi dzemdinājis,
nenievā māti, kad tā veca!
23Pērc patiesību un vairs nepārdod
gudrību, mācību un saprašanu!
24Līksmot līksmosies taisnā tēvs,
kas gudro dzemdinājis, priecāsies par viņu!
25Lai priecājas tavs tēvs un māte,
lai līksmo tā, kas dzemdēja tevi!
26Atver man, dēls, savu sirdi
un ievēro, ko tev mācu, –
27mauka ir dziļa bedre,
un šaura aka ir svešiniece!
28Patiesi, tā glūn kā uz laupījumu –
vairo viltu cilvēku vidū!
29Kam ai! un kam vai! – kam ķildas, kam žēlas?
Kam brūces par velti, kam sadugušas acis?
30Tiem, kas aizsēžas pie vīna,
tiem, kas skrien lūkot pēc jaukta vīna!
31Neskati vīnu, ka tas sārts,
ka dzalkstī kausā, ka malkojas glāsmi –
32galā kā čūska tas kož
un kā odze tas dzeļ!
33Tavas acis skatīs murgus,
tava sirds runās nešķīstības!
34Tu būsi kā apgūlies jūras selgā,
kā tāds, kas guļ masta galā!
35– Tie sita mani – man nesāpēja,
tie dauzīja mani – es nemanīju!
Kad modīšos, meklēšu dabūt vēl! –
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.