Ījaba 10 - New Latvian Inter-confessional Bible

Ījabs: man riebj mana dzīve

1Manai dvēselei apriebies dzīvot!

Nu ļaušu vaļu žēlabām!

Runāšu dvēseles rūgtumā!

2Sacīšu Dievam: nevaino mani!

Teic man – par ko tu mani apsūdzi?!

3Vai tev labi, kad pāri dari,

kad atmet pats savu roku darbu,

bet ļaundaru padomam liec mirdzēt?

4Vai tev ir miesas acis?

Vai tu raugies tāpat kā cilvēks?

5Vai tavas dienas kā cilvēka dienas?

Vai tavi gadi kā vīra gadi?

6Ko tu meklē manas vainas,

pēc mana grēka kādēļ tu lūko,

7kaut zini, ka nedzenu negantību?

Nav neviena, kas glābtu no tevis!

8Tavas rokas greba un darīja mani

no visām pusēm! – Nu tu mani aprij!

9Atceries, mālā tu veidoji mani,

nu tu pīšļos vērt mani atpakaļ!

10Vai kā pienu tu mani nelēji?

Vai kā sieru tu nesēji mani?

11Ādā un miesā tu ieģērbi mani,

kauliem un dzīslām saaudi mani,

12dzīvību un žēlastību devi tu man,

tavs skatiens sargāja manu garu.

13Un, redzi, ko tu slēpi savā sirdī!

Zinu, kas tev prātā!

14Tik nogrēkošos – tu jau pamani,

manu vainu tu man neatlaid!

15Tikko noziegšos – vai man! –

pat ja es taisns – necelšu galvu,

atēdies negoda, atskatījies posta!

16Tik atgūšos – kā lauva tu mani lenc,

ik brīdi tu rādi, cik dižs tu pār mani,

17no jauna tu liecības cel pret mani,

vairo savas dusmas pret mani,

jaunus pulkus pret mani!

18Kam vedi no mātes miesām mani?

Būtu es iznīcis, neredzētu acs mani –

19it kā manis nebūtu bijis,

no mātes klēpja – un tūliņ kapā!

20Vai nav īss mans mūžs,

mities no manis,

atstājies, lai drusku atspirgstu,

21pirms es eju – un neatgriežos –

uz tumsas un nāves ēnas zemi,

22zemi, kas kā dziļa tumsa,

kur nāves ēna un maldīšanās,

kur pat gaisma kā tumsa!”

Blog
About Us
Message
Site Map

Who We AreWhat We EelieveWhat We Do

Terms of UsePrivacy Notice

2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.

Home
Gospel
Question
Blog
Help