1Dēls, manā gudrībā vērīgi lūkojies,
ko es esmu sapratis, tagad tu klausies,
2tad sargās tevi izmanība un zināšana –
tās uzraudzīs tavas lūpas!
3Medus lāso no svešinieces lūpām,
aukslējas tai glāsmainākas par eļļu,
4taču vēlāk tā rūgta kā vērmele,
asa kā abpusgriezīgs zobens!
5Viņas kājas tek lejup nāvē,
šeolā steidz viņas soļi,
6kur tādai apjaust dzīvības ceļu,
gaita tai viļas – pati nezina!
7Nu tad, dēls, klausies manī,
nenovērsies no tā, ko saku, –
8turies tu tālāk no viņas,
netuvojies viņas namdurvīm,
9ka citi neatņem tavu godu
un varmākas tava mūža gadus,
10ka neaprij sveši tavu mantu –
tiks tavi pūliņi svešinieka namam,
11tad beigās tev atliks vien vaimanāt,
ka pagalam tavs augums un miesa!
12Tad teiksi: kāpēc es nīdu pārmācību
un par rājieniem smējos sirdī,
13neklausīju savus skolotājus,
saviem audzinātājiem pat ausi nepievērsu –
14ātri vien tiku kaunā
tautas vidū un ļaužu priekšā!
15Dzer ūdeni no savas akas
un ūdens strūklas no sava avota!
16Vai taviem strautiem aiztecēt prom?
Vai velti plūst tavām ūdens straumēm?
17Lai tās paliek tev vienam,
lai netiek svešajiem, kas tev līdzās!
18Tavs avots lai svētīts!
Smel prieku no savas jaunības sievas,
19tīkamās stirnas, jaukās kalnu kazas –
lai viņas krūtis tevi atdzirda!
No viņas mīlas skurbsti vienmēr!
20Kādēļ tev skurbt, dēls, no svešas sievas,
kādēļ skaut svešinieces krūtis!
21Jo Kungs redz visas cilvēka gaitas
un paver tam visus ceļus.
22Paša apgrēcība tver viņu, ļaundari,
sava grēka saitēs viņš noķerts.
23Nu tam jāmirst, jo netika pārmācīts,
muļķības pilns – no tās viņš skurbst!
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
