Ecehiēla 24 - New Latvian Inter-confessional Bible

Līdzība par verdošu katlu(Sal. Jer 1:13–19)

1Devītā gada desmitā mēneša desmitajā dienā Kunga vārds nāca pār mani:

22Ķēn 25:1; Jer 52:4“Cilvēka dēls, pieraksti šo dienu, jo tieši šodien Bābeles ķēniņš aplenks Jeruzālemi!

3Izstāsti šai dumpinieku saimei līdzību: tā saka Kungs Dievs:

liec katlu uz uguns, uzliec un ielej ūdeni,

4samet iekšā gabalus, visus labos gabalus –

stilbu un plecu, vislabākos kaulus,

5ņem no vislabākajām avīm!

Liec katlam apakšā kokus,

lai tas strauji uzvirst

un pat kauli labi izvārās!

6Jo tā saka Kungs Dievs:

ak, vai, asiņu pilsētai –

tā ir kā rūsains katls, kam rūsa nenoiet!

Gabalu pēc gabala raus no tā,

un lozi par to nemetīs!

7Jo tās vidū asinis tecēja uz kailas klints,

zemē tās nelēja, ka putekļi apklātu!

8Lai nu ceļas versme, lai nāk atriebšana,

es liešu viņas asinis uz kailas klints –

nekas tās neapklās!

9Tā saka Kungs Dievs:

ak, vai, asiņu pilsētai! Arī es kraušu lielu kaudzi:

10nes kaudzi malkas, dedz guni, vāri gaļu,

piemet garšvielas, lai nodeg kauli!

11Tad liec uz oglēm tukšu podu, lai karst, lai gail varš,

lai izkūst nešķīstība, lai nobrūk rūsa!

12Veltas pūles! – rūsa nezūd, pat ugunī paliek!

13Tu nešķīsta un izvirtusi, tādēļ es tevi šķīstīju,

bet tu šķīsta nekļuvi no savas netīrības –

nu vairs šķīsta nekļūsi,

līdz es remdēšos, liedams dusmas pār tevi!

14Es, Kungs, esmu runājis – tas nāks, es to darīšu!

Es neatkāpšos, es neapžēlošos, es līdzi nejutīšu!

Tie tevi tiesās pēc darbiem, ko tu darījusi!”

saka Kungs Dievs.

Ecehiēla sievas nāve kā zīme

15Kunga vārds nāca pār mani:

16“Cilvēka dēls, redzi, vienā mirklī es tev atņemšu sirdsmīļo. Bet tu nevaimanā, neapraudi viņu un nelej asaras –

17vaidi klusītiņām. Nerīko miroņa apstāvēšanu. Apklāj galvu, apauj kājas, neaizsedz muti, neēd sēru maltīti!”

18No rīta es runāju ar ļaudīm, un vakarā nomira mana sieva. Nākamajā rītā es darīju, kā man bija pavēlēts.

19Tad ļaudis man vaicāja: “Vai tu mums nepastāstīsi, kādēļ tu tā dari?”

20Es tiem teicu: “Kunga vārds nāca pār mani:

21saki Israēla namam: tā saka Kungs Dievs: redzi, es sagānīšu savu svētvietu, ar ko jūs varen lepojaties, kas tīk jūsu acīm un ielīksmo jūsu prātu. Jūsu dēli un meitas, kas vēl atlikuši, kritīs no zobena.

22Tad jūs darīsiet tāpat kā es – savas mutes neaizsegsiet, sēru maltīti neēdīsiet,

23galvas jums būs apklātas un kājas apautas. Jūs nevaimanāsiet un neapraudāsiet – jūs iznīksiet savas vainas dēļ un vaidēsiet viens par otru!

24Ecehiēls jums būs par zīmi – visu, ko viņš darījis, arī jūs darīsiet. Kad tas notiks, jūs zināsiet, ka es esmu Kungs Dievs!” –

25“Cilvēka dēls! Vai tad es tiem jau šodien neatņemšu drošumu, prieku, slavu un visu, kas tīk viņu acīm un ielīksmo prātu, un viņu dēlus un meitas?

26Todien nāks bēglis un tev to pastāstīs.

27Todien tava mute tiks atdarīta, tu runāsi ar to un vairs nebūsi mēms. Tad tu kļūsi tiem par zīmi un tie zinās, ka es esmu Kungs!”