1To visu es apsvēru sirdī un izprātoju, ka taisnie un gudrie un viņu darbi ir Dieva rokā: vai mīlestība, vai naids, to cilvēks nezina, viss viņiem priekšā.
2Vienādi visiem, viens liktenis taisnajam un ļaundarim, labam un šķīstam un nešķīstam, upurētājam un tam, kas nenes upurus. Kā labajam, tā grēciniekam! Tam, kas zvēr, tāpat kā tam, kurš vairās zvēresta!
3Redzi, kāds ļaunums ir visā, kas notiek zem saules: viens liktenis visiem, un cilvēkbērnu sirds ir ļaunuma pilna, un dulnums tiem sirdī, kamēr tie dzīvi, un pēc tam – prom pie mirušajiem!
4Kurš pieskaitīts dzīvajiem,
tam ir cerība –
jo, patiesi, labāk dzīvs suns
nekā miris lauva!
5Jo dzīvie zina, ka viņi mirs,
bet mirušie nezina neko,
un nekā tiem vairs neiegūt –
pat atmiņa par tiem ir zudusi.
6Gan viņu mīlestība, gan viņu naids,
gan viņu skaudība jau ir zudusi,
un nemūžam viņiem vairs nebūs daļas
pie tā, kas notiek zem saules.
7Ej un ēd savu maizi ar prieku,
dzer līksmā prātā savu vīnu –
Dievam patīk, ko tu dari!
8Lai tavas drānas vienmēr ir baltas
un svaidāmā eļļa tev uz galvas!
9Baudi dzīvi ar sievieti, kuru mīli,
visas savas nīcīgās dzīves dienas,
ko viņš tev devis zem saules –
visas savas nīcīgās dienas,
jo tā tava daļa dzīvē un pūliņos,
kamēr tu nopūlies zem saules!
10Ko tava roka spēj izdarīt,
to dari ar visu spēku,
jo tur nebūs ne darba, ne domas,
ne zināšanas, ne gudrības – kapā,
kurp tu dodies.
11Redzi, ko vēl es ieraudzīju zem saules:
nedz žiglākie uzvar skrējienā,
nedz spēcīgākie kaujā,
nedz gudrākajiem maize,
nedz saprātīgākajiem bagātība,
nedz zinīgākajiem vēlība –
laiks un gadījums valda pār visiem.
12Jo cilvēks nezina savu stundu!
Tāpat kā zivis, kas krīt ļaunā tīklā,
un kā putnus, kas notverti cilpā,
tāpat cilvēkbērnus sagūsta ļauns laiks,
kas tiem pēkšņi uznāk.
Gudrība labāka par spēku13Arī te es saskatīju gudrību, kas zem saules, un man tā izlikās liela.
14Bija kāda maza pilsēta, un tajā nedaudz cilvēku, un liels ķēniņš nāca pret to un aplenca, un uzcēla pret to augstus torņus.
15Bet tur atradās gudrs nabaga vīrs, un viņš izglāba pilsētu ar savu gudrību, bet neviens to nabaga vīru neatcerējās.
16Un es saku:
labāk gudrība nekā spēks –
tomēr nabaga gudrība top nicināta
un viņa vārdos neklausās.
17Labāk uzklausīt, ko gudrais klusībā saka,
nevis ko muļķu pavēlnieks kliedz.
18Gudrība ir pārāka par kara rīkiem,
bet viens grēcinieks var pazudināt daudz laba!
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.