Zaharijas 7 - New Latvian Inter-confessional Bible

Taisnīgumu un žēlsirdību, nevis viltus gavēšanu

1Ķēniņa Dārija ceturtajā valdīšanas gadā Kunga vārds nāca pār Zahariju, tas notika devītā mēneša ceturtajā dienā.

2Tad bētelieši sūtīja Sareceru kopā ar Regem-Melehu un viņu vīriem, lai tie lūgtu Kungu

3un teiktu priesteriem, kas notiek Pulku Kunga namā, un praviešiem: vai piektajā mēnesī mums jāraud un jāgavē, kā esam darījuši jau gadiem?

4Tad pār mani nāca Pulku Kunga vārds:

5“Saki visas zemes ļaudīm un priesteriem tā:

jūs gan badojāties un sērojāt

piektajā un septītajā mēnesī

visus septiņdesmit gadus –

bet vai badojāties manis dēļ?

6Kad ēdāt un dzērāt,

vai neēdāt un nedzērāt sevis dēļ?

7Vai šie nav vārdi, ko Kungs sludinājis caur iepriekšējiem praviešiem, kad Jeruzāleme dzīvoja labklājībā kopā ar visām pilsētām, kas tai bija apkārt, kad gan dienvidi, gan zemiene bija apdzīvota?!”

8Tad pār Zahariju nāca Kunga vārds:

9“Tā saka Pulku Kungs:

spriediet taisnu tiesu,

esiet laipni un līdzjūtīgi viens pret otru –

10neapspiediet atraitni un bāreni, svešinieku un nabago!

Ļaunu viens pret otru sirdī nedomājiet!”

11Bet tie liedzās klausīt, spranda tiem sakumpa spītā, ausis tie aizbāza, lai nedzirdētu.

12Sirdis nocietināja kā akmeni, lai nevajadzētu klausīties bauslību un vārdus, ko Pulku Kungs sūtīja savā Garā caur iepriekšējiem praviešiem – tādēļ no Pulku Kunga nāca lielas dusmas.

13“Kad sauca, tie nedzirdēja, kad paši sauks, tad arī es nedzirdēšu!” saka Pulku Kungs.

14“Vētrā tos aiztriecu svešās tautās, ko tie nepazīst; zeme, ko tie pameta, tika izdeldēta, ka neviens tur pat nerādās! Tīkamā zeme kļuvusi par postažu!”