Jesajas 51 - New Latvian Inter-confessional Bible

Svētība caur Ābrahāmu(1Moz 12:1–3)

1“Klausieties manī, kas dzenaties pēc taisnības,

kas meklējat Kungu!

Lūkojieties uz klinti, no kuras izcirsti,

uz izrakto bedri, no kuras ņemti!

2Uzlūkojiet savu tēvu Ābrahāmu

un Sāru, kas jūs dzemdējusi,

viņš bija viens, kad es viņu aicināju, –

un es svētīju un vairoju viņu!”

3Gan Kungs mierinās Ciānu,

viņš mierinās tās drupas,

tās tuksnesi par Ēdeni pārvērtīs

un kailatni par Kunga dārzu –

tur būs līksme un prieks,

pateicība un dziesmas!

4“Klausies manī, tu, mana tauta,

atdari ausis, mana cilts! –

jo no manis nāks bauslība

un mana tiesa kā gaisma atspīdēs tautām!

5Mana taisnība tuvu,

jau klāt mana glābšana,

mans elkonis tiesās tautas,

piekraste jau gaida uz mani –

tur cer uz manu elkoni!

6Celiet uz debesīm savas acis

un lūkojieties lejup uz zemi –

debesis gaisīs kā dūmi,

un zeme tiks novalkāta kā drāna,

tās iemītnieki izmirs kā knišļi –

bet mana glābšana būs mūžīga

un mana taisnība nezudīs!

7Uzklausiet mani, kas pazīstat taisnību,

jūs, tauta, kam mana bauslība sirdī,

nebīstieties ļaužu nievu,

neiztrūkstieties viņu paļu –

8kā drānas tās saēdīs kodes,

kā vilnu sagrauzīs cirmeņi,

jo mana taisnība paliek mūžam,

un mana glābšana audžu audzēs!”

9Mosties, mosties, tērpies spēkā,

Kunga elkoni!

Mosties kā senās dienās,

aizgājušajās audzēs –

vai ne tu biji tas,

kurš sakapāja lepno

un nodūra pūķi?!

10Vai ne tu nosusināji jūru,

vareno dzīļu ūdeņus,

un caur jūras dziļumiem noliki ceļu,

kur iziet izpirktajiem!

11Kunga izpirktie atgriezīsies,

ar gavilēm steigs uz Ciānu,

mūžīgs prieks klās viņu galvas,

tos pārņems līksme un prieks,

bēgs bēdas un skumjas!

12“Es! Es esmu jūsu mierinātājs,

kādēļ tu bīsties no mirstīgiem cilvēkiem,

no cilvēka dēliem, kas ir kā zāle,

13bet aizmirsti Kungu,

kas tevi darinājis,

kas izstiepis debesis

un licis pamatus zemei,

un mūžīgi bīsties bez mitas

no apspiedēja dusmām,

kad tas nostājies iznīdēt –

kur tad nu apspiedēja dusmas?!

14Apspiestais drīzi tiks brīvs,

bedrē viņš nemirs,

tam netrūks maizes!

15Es esmu Kungs, tavs Dievs,

kas viļņo jūru, ka bangas krāc, –

Pulku Kungs ir viņa vārds!

16Es liku savus vārdus tev mutē,

savas rokas ēnā paslēpu tevi,

lai debesis iedēstītu, liktu pamatu zemei,

lai teiktu Ciānai: tu mana tauta!”

Kunga dusmu kauss

17 Atkl 14:10; 16:19 Mosties, mosties, Jeruzāleme,

celies, kas dzērusi no Kunga rokas dusmības kausu,

līdz mielēm izdzērusi skurbuma krūku!

18No visiem dēliem, ko dzemdējusi,

nav neviena, kas vadītu to,

no visiem dēliem, ko uzaudzinājusi,

nav, kas paņem pie rokas!

19Šīs divas lietas jums notikušas –

kas gan mierinās tevi? –

delde, drupas, bads un zobens –

kā lai mierinu tevi?

20Tavi dēli guļ nevarīgi

katrā ielgalā kā stirnas tīklā,

tie Kunga dusmības pilni,

tava Dieva apskaitības!

21Tādēļ klausieties, apspiestie,

kas esat piedzēruši, bet ne no vīna!

22Tā saka tavs Kungs, tavs Dievs,

kas tiesājas par savu tautu:

“Redzi, es paņēmu no tavas rokas

skurbuma kausu,

savu dusmu krūku –

tev vairs nebūs jādzer no tā!

23Es likšu to tavu apspiedēju rokās,

kuri tev teica:

noliecies, ka ejam tev pāri! –

tad tu lieci pie zemes muguru,

lai tiem ir ceļš, kur staigāt!”