Mācītājs 1 - New Latvian Inter-confessional Bible

Ķēniņa pārdomas par visa pastāvošā niecību

1Mācītāja, Dāvida dēla, Jeruzālemes ķēniņa vārdi.

2Tukšību tukšība, saka mācītājs,

tukšību tukšība – viss ir tukšība.

3Kas cilvēkam tiek par viņa pūlēm,

kad tas nopūlas zem saules?

4Paaudzes aiziet, un paaudzes nāk,

bet zeme mūžam stāv.

5Saule uzlec, un saule riet,

steidz elsdama turp, kur tā lec.

6Pūš uz dienvidiem, griežas uz ziemeļiem –

grieztin griezdamies pūš vējš,

savos griežos pārrodas vējš.

7Visas upes uz jūru plūst,

bet jūra nepielīst pilna –

turp, no kurienes upes plūst,

tur tās atkal atgriežas tecēt.

8Viss ir tik grūts, ka ne izstāstīt!

Acis skatās un nerod sāta,

ausis klausās un nepiepildās.

9Kas jau ir bijis, tas atkal būs,

kas jau ir noticis, tas atkal notiks –

nekā jauna nav zem saules.

10Saka par kaut ko: redzi, tas ir jauns! –

Bet tas bija jau laikos, kas bija pirms mums.

11Ne miņas no tiem, kas bija senāk,

bet no tiem, kas vēlāk būs,

tāpat ne miņas nepaliks

starp tiem, kas vēl pēc viņiem būs!

Gudrības veltīgums

12Es, mācītājs, biju ķēniņš pār Israēlu Jeruzālemē.

13Un es ar prātu nodevos gudri izdibināt un izmanīt visu, kas tiek darīts zem debess, – nejauks ir šis amats, ko Dievs uzlicis cilvēkbērniem nopūlēties!

14Es redzēju visu, kas tiek darīts zem saules, un, redzi, viss ir tukšība un vēja tvarsts –

15to, kas ir līks, nevar iztaisnot,

to, kā trūkst, nevar saskaitīt.

16 1Ķēn 5:9–11 Es sacīju sev: redzi, esmu audzējis un vairojis savu gudrību vairāk nekā visi, kas pirms manis bijuši pār Jeruzālemi, un mana sirds ir guvusies lielu gudrību un zināšanu.

17Un es ar prātu nodevos izzināt gudrību un arī izzināt dulnumu un muļķību. Es sapratu, ka arī tas ir vēja tvarsts –

18jo vairāk gudrības, jo vairāk raižu,

un, kas vairo zināšanas, tas vairo ciešanas.