1Labāk sauss kumoss ar rimtumu
nekā upurdzīres ar ķildu.
2Prātīgs vergs valdīs pār necienīgu dēlu
un ar tā brāļiem dalīs mantojumu.
3Tīģelis – sudrabam un krāsns – zeltam,
bet sirdis pārbauda Kungs.
4Ļaundaris ieklausās posta runās,
un melis klausās nelaimes valodās.
5Kas nabagu izsmej, tas pulgo viņa Radītāju,
kas līksmo par nelaimi, netiks attaisnots.
6Vecuma vainags – mazdēli,
un dēlu godība – viņu tēvi.
7Nepiedien nelgam augstas runas,
nedz augstmanim sīki meli.
8Kukulis devējam kā burvju akmens –
griezies, kur gribi, viss izdosies!
9Kas nepiemin vainu, tas iemanto mīlestību,
kas neliekas mierā, tas zaudē draugu.
10Saprātīgam bāriens kož dziļāk
nekā muļķim simtreiz ar pletni.
11Ļaundaris domā tik uz dumpi,
bet tam uzsūtīs negantu soģi!
12Labāk sastapt lāceni, kam atņemti bērni,
nekā muļķi viņa muļķībā!
13Ja kāds atdara labu ar ļaunu,
ļaunums neatstāsies no viņa nama!
14Kā ūdeni palaist, ir strīdu sākt –
pirms ķilda vaļā, aizdari slūžas!
15Kas ļaundari attaisno, kas taisno nopeļ –
riebj Kungam tie abi!
16Ko līdz nauda muļķa rokā,
ka pirktu gudrību – bet prāta nav!
17Draugs vienmēr mīl draugu,
bet brālis tev dots posta dienai.
18Vīrs bez prāta, kas līgst un galvo,
un dod ķīlu par savu kaimiņu!
19Tas grēku mīl, kas mīl ķildu!
Kas slej augstas durvis, grauj savu namu!
20Kam greiza sirds, tam neredzēt laba,
kam viltus mēle, tas iekritīs nelaimē.
21Kas muļķi dzemdina – tik sev par likstu,
un neba priecīgs, kam dēls nejēga!
22Līksma sirds dziedina,
sirdssāpes kaltē kaulus.
23Ļaundaris velk no azotes kukuli –
ka tik sagrozīt tiesas gaitu!
24Saprātīgam gudrība acu priekšā,
bet muļķa acis pasaules malā!
25Tēvam par sāpēm dēls muļķis,
par sūrumu tai, kas šo dzemdējusi!
26Taisno sodīt – pat tas nav labi,
šaustīt cildenos – gauža nelietība!
27Kas prot muti turēt, tas kaut ko jau zina,
kam vēss prāts, tas sapratis!
28Pat muļķis šķiet prātīgs, kamēr klusē,
kamēr lūpas šim ciet, liekas gudrs!
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
