1Jēzus tiem atkal runāja līdzībās:
2“Debesu valstība ir līdzīga ķēniņam, kas rīkoja savam dēlam kāzas.
3Viņš sūtīja savus kalpus paziņot aicinātajiem par kāzām, bet tie negribēja nākt.
4Viņš sūtīja vēl citus kalpus, likdams teikt aicinātajiem: redzi, mans mielasts ir sagatavots, mani vērši un nobaroti teļi jau ir nokauti, un viss ir gatavs, nāciet uz kāzām!
5Taču tie nelikās ne zinis un aizgāja – cits uz savu lauku, cits savās veikala darīšanās.
6Bet pārējie, satvēruši viņa kalpus, par tiem ņirgājās un tos nonāvēja.
7Ķēniņš sadusmojās un nosūtīja savu karaspēku iznīcināt šos slepkavas un nodedzināt viņu pilsētu.
8Tad viņš sacīja saviem kalpiem: kāzām viss ir sagatavots, bet aicinātie nebija cienīgi;
9ejiet pa apkārtējiem ceļiem un aiciniet kāzās visus, ko vien sastopat!
10Kalpi izgāja uz ceļiem un atveda visus, ko vien sastapa, gan ļaunus, gan labus; un kāzu nams bija pilns mielasta viesiem.
11Tad ķēniņš iegāja savus viesus aplūkot un ieraudzīja tur kādu cilvēku, kas nebija tērpies kāzu drēbēs.
12Ķēniņš tam jautāja: mans draugs, kā tu esi šeit ieradies bez kāzu drēbēm? – Bet tas klusēja.
13
sēdies pie manas labās rokas,
līdz es tavus ienaidniekus nolieku tev par kājsolu. –
45Ja Dāvids sauc viņu par Kungu, kā tad viņš var būt tā dēls?”
46Un neviens nevarēja viņam nekā atbildēt, nedz arī uzdrīkstējās kopš šīs dienas viņam ko jautāt.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
