Ījaba 3 - New Latvian Inter-confessional Bible

Ījabs nolād savas piedzimšanas dienu

1 Jer 20:14–18 Pēc tam Ījabs atdarīja muti, lai nolādētu savu dienu.

2Ījabs runāja, sacīdams:

3“Lai zūd diena, kad piedzimu,

un nakts, kad teica: vīrs ieņemts!

4Tā diena lai top tumsa!

Lai Dievam augstumos tā nerūp,

lai neatspīd pār to gaišums,

5lai tumsa to atprasa un nāves ēna,

lai sedz to padebess,

lai to baida pusdienas biedi!

6To nakti lai tumsība ņem,

lai tā nelīksmo starp gada dienām,

lai neienāk mēnešu skaitā!

7Redzi –

tā nakts lai neauglīga,

tanī lai neskan gaviles,

8lai tie to nolād, kas gāna dienu,

kam dūša kaitināt leviatānu!

9Lai aptumst mijkrēslī zvaigznes,

lai cer uz gaismu – bet nekā!

Lai neveras ausmas plaksti!

10Kāpēc tā man neslēdza klēpja vārtus,

neslēpa mokas manām acīm?!

11Vai nevarēju nedzimis nomirt

vai, no klēpja iznākot, iznīkt?

12Kādēļ uz ceļgaliem ņēma mani

un krūšu galus deva man zīst?

13Tagad es atgūlies dusētu rāmi,

gulētu miegā, būtu man miers,

14līdzās ķēniņiem un zemes varenajiem,

kas drupas vien sev cēluši,

15vai blakus augstmaņiem, kam zelts,

kas savos namos sudrabu krāja.

16Kā neiznēsātam bija man zust –

kā tiem bērniem, kas neredzēs gaismas!

17Tur ļaundari plosīties piekūst,

tur atpūtu gūst guris un vārgs,

18blakus gūstekņi liekas dusēt,

nedzird tie uzrauga balsi.

19Liels un mazs, ikviens tur būs,

un vergs tur brīvs no sava kunga!

20Kādēļ viņš dāvā grūtdieņiem gaismu,

rūgtdieņiem dzīvību dod,

21 Atkl 9:6 tiem, kas nāvi gaida – bet nav! –

kas meklē to vairāk kā apraktu mantu,

22kas priecājas un līksmo,

gavilē, kad atrod sev kapu? –

23Vīram, kam slēpts tā ceļš,

tādam, ko Dievs iegrožojis? –

24Maizes vietā nopūtas man,

līst kā ūdens brēcieni mani,

25no kā bītin bijos, nu notiek,

no kā baiļojos, nu nāk man!

26Nav miera un nav miega,

atpūtas nav, mokas klāt!”