Ījaba 20 - New Latvian Inter-confessional Bible

Cofars: bezdievju prieki ir īsi

1Cofars no Naamas viņam atbildēja, sacīdams:

2“Patiesi, manas bažas liek man atbildēt

nemiera dēļ, kas manī.

3Rājienu dzirdu, kas mani aizvaino!

Mans gudrības gars palīdzēs atbildēt.

4Vai nezini – kopš laikiem ir tā,

kopš cilvēks likts virs zemes,

5ka ļaundaru gaviles tik tepat,

ka bezgoža līksmība tikai mirkli!

6Kaut viņa dižums līdz debesīm sniedz

un viņa galva mākoņus skar,

7kā paša mēsls uz mūžiem tas zudīs,

kas viņu pazinis, teiks: kur šis ir?

8Kā sapnis tas aizlidos – to neatradīs,

kā nakts rēgs tas izgaisīs!

9Acs, kas to redzēja, to vairs neskatīs,

viņa mājvieta to vairs neredzēs.

10Nabagiem glaimos viņa dēli,

paša rokām tam manta būs jāatdod!

11Vēl jaunības spēka pilni tam kauli,

bet līdz ar viņu tas pīšļos aizies.

12Kaut salda viņa mutē negantība,

kaut viņš bēdzina to zem mēles,

13sargā un neatdod,

glabā to savā mutē,

14maize tam iekšās pārvērtīsies –

par čūsku žulti tā kļūs viņa miesās!

15Cik mantas šis norijis, tikpat izvems, –

no viņa vēdera izraus to Dievs,

16čūsku indi viņš zīdīs,

nonāvēs viņu odzes mēle,

17neieraudzīs viņš straumes –

upes un strautus, kur medus un krējums!

18Ko guvis, to atdos, – vis neaprīs,

mantu, ko iemainījis, vis nebaudīs,

19jo viņš apspieda, atstūma nabagos,

namu sev ņēma, ko nav cēlis,

20viņa vēders nezināja miera,

no viņa kārības nekur tverties.

21Nekas neglābās no viņa rijības –

tādēļ nepaliks viņam labums!

22Kad visa papilnam, jau ciešanas klāt –

grūtdieņu rokas stiepjas pēc viņa!

23Lai pilns tiek tam vēders,

viņš tam uzsūtīs savu dusmu svelmi –

kā lietu to izlies viņa iekšās!

24No dzelzs asmens tas bēg,

vara loks to ķer:

25izvelk tam, no muguras iznāk,

šautra tam no aknām iznāk!

Briesmas pār viņu!

26Tumsa gaida uz viņa mantu,

neviena nekurta uguns to aprīs,

kas paliks viņa teltī – tas izkūpēs!

27Debesis atklās viņa vainu,

un zeme sacelsies pret to,

28zudīs, kas iekrāts tā namā, –

viņš aizrauts viņa dusmu dienā.

29Tāds ļaundara guvums no Dieva –

mantojums, kuru tam lēmis Dievs!”