1Labāk nabags, kas krietnumā staigā,
nekā viltus vērpējs savā muļķībā!
2Ko līdz laba griba, kad nav zināšanas –
žiglas kājas noved secen!
3Muļķība ved cilvēku postā,
taču sirds šim īgna uz Kungu!
4Manta pulcina daudz draugu,
bet nabagu draugi pamet.
5Viltus liecinieks netiks attaisnots,
melkulis nepaglābsies!
6Daudzi tīko pēc cildeno labvēlības,
ikviens draugs tādam, kas dāsni dod.
7Pat paša brāļi nabagu nīst,
kur nu vēl draugi – tie vairās viņa,
tik atrunas viņš dzird!
8Kas gudrību krāj, tas palīdz pats sev,
kas lolo prātu, tas rod laimi.
9Viltus liecinieks netiks attaisnots,
melkulis aizies bojā!
10Nepiedien muļķim tīksmībā dzīvot,
nedz vergam valdīt pār augstmaņiem!
11Kam saprašana, tas apvalda dusmas,
cēls tas, kurš piedod pārkāpumu.
12Kā lauvas rūkšana ķēniņa dusmas,
kā rasa zālē viņa labvēlība.
13Posts tēvam dēls muļķis –
kā nerimta pilēšana ir sievas rāšanās.
14Nams un manta, tas no tēviem,
bet no Kunga – prātīga sieva.
15Laiskums uzdzen cietu miegu,
tūļa allaž pie bada.
16Kas turas pie baušļa, turas pie dzīvības,
kas klīst bez ceļa, tas mirst.
17Kas nabagam žēlīgs, tas aizdevis Kungam,
un viņš tam atlīdzinās.
18Pārmāci savu dēlu, kamēr ir cerība,
citādi būsi viņu nokāvis!
19Kas dusmās nezina mēru, tas sodāms, –
ja palaidīsi, būs vēl trakāk!
20Klausies padomā, pieņem pamācību,
ka beidzot tu taptu gudrs!
21Cilvēka sirds pilna nolūkiem,
bet tikai Kunga nodoms piepildās!
22Kas cilvēkā tīkams? Viņa uzticība!
Labāk nabags, bet ne melis!
23Kas Kungu bijā, tas dzīvos –
tas rimtumā mitīs, posts to neaizsniegs.
24Sliņķis iemērc roku bļodā,
nevīžo celt pie mutes.
25Kul mēdītāju, lai vientiesis mācās!
Pārmāci saprātīgo, lai pieņemas zināšanā!
26Kas tēvam dara pāri, kas māti dzen ārā –
tāds dēls par kaunu un nelietību!
27Kam tev, dēls, klausīties pamācības,
ja tu neiedziļinies gudrības vārdos!
28Nekrietns liecinieks apsmej taisnību,
nelietība baro ļaundaru muti!
29Jau piespriests sods mēdītājiem
un kūliens muļķu mugurām!
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
