1 1L 16:34; 2L 5:13; 7:3; Ezr 3:11; Ps 100:5; 106:1; 118:1; 136:1; Jer 33:11 Teiciet Kungu, jo viņš ir labs,
jo viņa žēlastība uz mūžiem! –
2tā lai saka Kunga izpirktie,
kurus viņš izpircis no naidnieka rokas
3un sapulcējis no zemju zemēm,
no austrumiem un rietumiem,
no ziemeļiem un no jūras puses.
4Tie klīda tuksnesī, kur ceļš zūd,
tie neatrada pilsētu, kur apmesties,
5izsalkuši, izslāpuši – viņu dvaša pagura krūtīs.
6Tie brēca uz Kungu savās mokās,
no spaidiem viņš tos glāba.
7Viņš tos veda pa taisnu ceļu,
līdz tie atrada pilsētu, kur apmesties.
8Lai tie pateicas Kungam par viņa žēlastību,
brīnumiem, ko viņš sūta cilvēku dēliem,
9jo viņš dod padzerties izslāpušā mutei
un izsalkušā muti piepilda gardumiem!
10Kas mita tumsā un nāves ēnā, gūstīti postā un dzelzīs,
11jo tie dumpojās pret Dievu
un Visuaugstā padomu noniecināja,
12un viņš tos nomāca grūtā darbā,
tie ļodzījās, bet palīga nebija;
13viņi sauca Kungu savās mokās,
un viņš glāba tos no spaidiem.
14Viņš izveda tos no tumsas un nāves ēnas
un sarāva to pinekļus.
15Lai tie pateicas Kungam par viņa žēlastību,
par brīnumiem, ko viņš sūta cilvēku dēliem, –
16ka viņš sadauzīja vara durvis
un dzelzs aizšaujamos salauzīja!
17Nejēgas, kuri iet grēka ceļus,
sasirga savu pārkāpumu dēļ, –
18ik ēdiens tiem derdzās,
tie nonāca pie nāves vārtiem!
19Tie sauca Kungu savās mokās,
no spaidiem viņš tos glāba,
20sūtīja savu vārdu un dziedēja viņus,
izpestīja ikvienu no viņa bedres!
21Lai tie pateicas Kungam par viņa žēlastību,
brīnumiem, ko viņš sūta cilvēku dēliem,
22lai upurē pateicības upurus
un slavē viņa darbus gaviļu dziesmās!
23Kas jūrā brauc ar kuģiem,
kas nopūlas uz lieliem ūdeņiem,
24tie ir redzējuši Kunga darbus
un viņa brīnumus jūras dzelmē.
25Viņš teica, un sacēlās viesulis
un saslēja jūras viļņus.
26Vienus uznesa debesīs, otrus nonesa dziļumos,
trešo sirdis izbīlī kusa,
27tie klupa un meimuroja kā apdzērušies,
visa to prasme bija pagalam.
28Tad tie brēca uz Kungu savās mokās –
no spaidiem viņš izveda tos.
29Viņš lika viesulim norimt, un nostāja viļņi;
30šie priecājās, ka nu šiem miers,
viņš vadīja tos uz kāroto ostu.
31Lai tie pateicas Kungam par viņa žēlastību,
brīnumiem, ko viņš sūta cilvēku dēliem, –
32lai cildina viņu tautas sapulcē
un vecajo saietā lai slavē viņu!
33Viņš par tuksnesi dara upes
un ūdens avotus par kalšņām,
34auglīgu zemi par sāls laukiem –
to ļaunuma dēļ, kuri tur mīt!
35Viņš dara tuksnesi par ūdens dīķi
un izkaltušu zemi par avoksnāju,
36viņš nomitina tur izsalkušos,
tie dibina pilsētu, kur apmesties,
37tie apsēj laukus un stāda vīnadārzus,
un dabū bagātu ievākumu.
38Viņš tos svētī, un tie ļoti vairojas,
un to lopus viņš nelaiž mazumā.
39Bet šie iet mazumā un top pazemoti
spaidos, nelaimē un likstās –
40viņš izsmieklu izlej pār augstmaņiem,
tuksnesī noved, kur ceļa nav!
41Bet sērdieņus viņš glābj no posta,
kā avju pulkus vairo to saimes,
42sirdsskaidrie to redz un priecājas,
un netaisnībai aizbāzta rīkle!
43Kas gudrs, lai iegaumē šo,
lai apdomā Kunga žēlsirdību!
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
