1Un pār mani nāca Kunga vārds:
2“Ej un sauc, lai Jeruzālemē dzird: tā saka Kungs:
es atceros tavu jaunības uzticību,
tavu līgavas mīlestību,
kā tu gāji man pakaļ pa tuksnesi –
pa zemi, kur nesēj.
3Svēts Kungam Israēls,
viņa ražas pirmais auglis.
Visi, kas ēda no tā, uzņēmās vainu,
un ļaunums nāca pār tiem,”
saka Kungs.
4Klausies Kunga vārdu, Jēkaba nams, jūs visas Israēla ciltis!
5Tā saka Kungs:
“Kādu ļaunumu jūsu tēvi pie manis atrada,
ka tie aizgāja prom no manis
un devās tukšībai pakaļ,
paši kļūdami tukši?
6Tie neteica: kur ir Kungs,
kas izveda mūs no Ēģiptes zemes,
kas veda mūs cauri tuksnesim,
cauri kailatnei un saplaisājušai zemei,
cauri izkaltušai un nāves ēnotai zemei,
cauri zemei, kuru cilvēkam nešķērsot,
kur tam nekad neapmesties!
7Es jūs novedu dārzu zemē,
lai jūs ēstu tās augļus un labumus,
bet atnākuši jūs apgānījāt manu zemi,
manu īpašumu jūs padarījāt par preteklību.
8Priesteri nevaicāja: kur ir Kungs?
Bauslības zinātāji mani nepazina,
tautas gani atkāpās no manis
un pravieši pravietoja Baalu,
staigāja pakaļ tam, kas neko nedod!
9Tādēļ es vēl tiesāšos ar tevi,
saka Kungs,
un ar tavu dēlu dēliem
es tiesāšos!
10Pārstaigājiet Kitīmas krastus
un raugiet,
uz Kēderu sūtiet,
cieši pārbaudiet, raugiet,
vai ir vēl kur tā,
11ka tauta mij savus dievus
un tie pat nav dievi! –
bet mana tauta izmij savu godu
pret to, kas neko nedod.
12Drebiet par to, debesis!
Lai pārņem jūs trīsas un posts!”
saka Kungs.
13“Divus ļaunumus darīja mana tauta –
tā pameta mani, dzīvūdens avotu,
un izcirta sev akas,
cauras akas, kur neturas ūdens!
14Vai Israēls ir vergs?
Vai nama kalps?
Kādēļ tas krita par laupījumu?
15Pret viņu rēc lauvas,
tie ceļ savu balsi,
vērš viņa zemi postažā
un viņa pilsētas pelnos,
neviens tur vairs nedzīvo.
16Memfisas un Tahpanhēsas dēli
noganījuši tavu pakausi.
17Vai tu nenodarīji to sev pats?
Pameti savu Dievu Kungu tad,
kad viņš tevi veda pa ceļu!
18Kādēļ tev tagad jāskrien uz Ēģipti
Nīlas ūdeni dzert
un uz Asīriju
dzert no Eifrātas?
19Tevi pārmācīs tavs ļaunums,
un tava novēršanās tevi sodīs –
zinies un redzi, cik ļauni un rūgti
ir pamest Kungu, savu Dievu,”
saka Kungs, Pulku Kungs.
Israēla elkdievība ir maucība20“Es sen jau salauzu tavu jūgu
un sarāvu tavas saites,
un tu teici: es nevergošu!
Nu uz katra augstāka paugura
un zem katra zaļoksna koka
tu maukojot lokies!
21Es tevi stādīju kā izcilu vīnakoku,
kā pilnu un īstu sēklu!
Kā tu varēji pārvērsties
par svešzemju vīnastāda kroplajām stīgām?
22Kaut ar sāli tu mazgātos
un ar sārmu berztos,
tava grēka traips paliks manā priekšā,”
saka Kungs Dievs.
23“Kā tu vari teikt:
es neaptraipījos,
neskrēju pakaļ baāliem?! –
Skati savu taku ielejā,
zinies, ko darīji!
Tu skrej krustu šķērsu
kā kaisla kamieļmāte,
24tu esi kā savvaļas ēzeļmāte,
kas pie tuksneša radusi,
savā kārībā osta vēju –
kas to riestā var remdināt?
To sameklēt pūļu nevajag,
kad meklēsies, to atradīs!
25Sargi savas kājas no basuma
un rīkli no slāpēm!
Bet tu saki: nē! Velti!
Es mīlu svešos un sekošu tiem! –
26Kā pieķertam zaglim jākaunas Israēlam:
ķēniņiem, augstmaņiem, priesteriem, praviešiem,
27kuri kokam saka: mans tēvs! –
un akmenim: tu mani dzemdināji! –
Tie pagriezuši man muguru,
seju tie novērsuši,
bet, kad tiem iet ļauni,
tie saka: celies un glāb mūs! –
28Kur ir dievi, ko tu sev darināji?
Lai tie ceļas, ja ļaunā brīdī var līdzēt!
Cik tev pilsētu, Jūda,
tik tev dievu!
29Kādēļ jūs kurnat pret mani?
Jūs visi esat dumpojuši pret mani,”
saka Kungs.
30“Velti es esmu sitis jūsu dēlus –
manu pērienu tie nav ņēmuši vērā.
Jūsu pašu zobens
kā plēsīgs lauva
aprija jūsu praviešus.
31Jūsu paaudze lai raugās
uz Kunga vārdu!
Vai es biju Israēlam kā tuksnesis,
kā tumsas zeme?
Kādēļ mana tauta saka:
mēs esam brīvi!
Mēs vairs neiesim pie tevis! –
32Vai meitene aizmirst savas rotas
un līgava savu jostu?
Vairs neizskaitīt dienas,
kopš mana tauta aizmirsusi mani.
33Cik viegli tu atrodi mīlu!
Savas takas tu pieradinājis pie ļauna!
34Pie tavu drānu malām atrod
nabagu un nevainīgu asinis –
tos tu nepieķēri, tiem laužoties iekšā!
Un pat tad tu vēl
35saki: man vainas nav!
Patiesi, lai viņa dusmas iet nost no manis! –
Tiešām, es tiesāšu tevi par to,
ka tu teici: es negrēkoju! –
36Kādēļ tik viegli tu ej citu ceļu?
Apkaunos Ēģipte tevi tāpat,
kā Asīrija apkaunoja.
37Arī no turienes tu aiziesi,
matus plēšot, –
Kungs ir atmetis tos,
kam tu uzticējies,
ar viņiem tev laba nebūs!”
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
