Sakāmvārdi 15 - New Latvian Inter-confessional Bible

1Rāma atbilde novērš naidu,

bet nikna runa saceļ dusmas.

2Gudro mēle lolo zinības,

bet muļķu mute izšļāc tik muļķību.

3It visur Kunga acis –

tās pamana ļaunu un labu.

4Dziedinoša mēle – dzīvības koks,

bet, kad uz tās divkosība, tā salauž garu.

5Muļķis ņirdz, kad tēvs šo pamāca,

kas klausa pārmācību, tas gudrs!

6Taisnajam namā daudz mantas,

bet ļaundara guvums izput.

7Gudro lūpas bārsta zināšanu,

bet muļķu sirdis viļas.

8Ļaundaru upuris Kungam riebj,

taisno lūgšana viņam tīk.

9Riebj Kungam ļaundara gaitas,

kas dzenas pēc taisnības, to viņš mīl.

10Bargi tiks mācīts, kas noiet no ceļa,

kas nīst pārmācību, tas mirs.

11Šeols un pazušana Kunga priekšā –

vēl jo vairāk cilvēkbērnu sirdis!

12Netīk mēdītājam, ka šo pārmāca, –

nespers ne soli gudrajam tuvu!

13Līksma sirds dara vaigu gaišu,

sirdssāpes salauž garu.

14Saprātīga sirds meklē zināšanu,

bet muļķu mutes ganās muļķībā.

15Nabagam grūti diendienā,

bet līksms prāts – mūžīgas dzīres!

16Labāk mazums, bijājot Kungu,

ne liela manta ar sirdēstiem.

17Labāk dārzāju bļoda, kad mīlestība klāt,

nekā barots vērsis, kad naids līdzi.

18Kas ātrs sirdī, drīz saceļ strīdu,

kas gauss dusmās, tas noklusina ķildu.

19Sliņķim ceļā ērkšķu žogs,

bet taisnīgam bruģēta taka.

20Gudrs dēls tēva prieks,

muļķis par kaunu savai mātei!

21Muļķība bezprāša prieks,

sapratējs staigā taisnus ceļus.

22Sabrūk nodomi, kad padoma trūkst,

kam pulka padomnieku, tam nodomi piepildās.

23Prieks pašam, ka mute prot atbildēt,

un vārds īstā reizē – cik tas labs!

24Dzīvības taka ved gudro augšup,

ka šis glābjas no šeola apakšā!

25Lepnā namu Kungs noplēš,

bet atraitnes laukmalas viņš nosargā.

26Riebj Kungam ļaunas domas,

bet laipni vārdi ir šķīsti.

27Kas grābtin grābj, pats noposta savu namu,

kas vairās dāvanu, tas dzīvos!

28Taisnais apdomā, iekams atbild,

bet ļaundaru mute šļāc ļaunu.

29Tālu Kungs no ļaundariem,

bet taisno lūgšanas viņš dzird.

30Sprigans skatiens priecē sirdi,

laba vēsts spirdzina kaulus.

31Kas klausās, kad dzīve pamāca,

tas mitīs starp gudrajiem.

32Kas atstumj pamācību – atmet pats sevi,

kas pieņem pārmācību – gūst prātu.

33Kunga bijība māca gudrībā –

papriekš pazemība, tad gods!