1Bildads no Šūhas viņam atbildēja, sacīdams:
2“Cik ilgi jūs liksiet vārdiem slazdus? –
Nāciet pie prāta, tad parunāsim!
3Kādēļ uzskatāt mūs par lopiem?
Vai mēs esam nešķīsti jūsu acīs?
4Tu, kas dusmās pats sevi plēs,
vai tevis dēļ zeme paliks tukša,
vai klints aizies no savas vietas?
5Jā, ļaundarim gaisma dzisīs
un nespīdēs tādam uguns liesma,
6gaisma satumsīs viņa teltī,
virs tā galvas lukturis dzisīs,
7saruks tā platie soļi,
nogāzīs paša padoms,
8paša kājas ievedīs tīklā,
starp valgiem tas sapīsies,
9tā papēdi satvers slazds,
savilksies ap viņu cilpa,
10zemē to pineklis gaida
un lamatas uz viņa takas!
11Visapkārt šaušalas biedē,
dzenas viņam pa pēdām,
12noliesē viņa spēks,
un posts jau tam pie sāniem
13ēd tam ādu un miesu,
ēd viņa miesu nāves pirmdzimtais!
14Cerību izdzīs no viņa telts,
pie briesmu ķēniņa viņu novedīs,
15cits dzīvos viņa teltī,
viņa mājoklī izkaisīs sēru,
16no apakšas saknes tam kaltīs,
no augšas novītīs zari,
17viņa piemiņa iznīks virs zemes,
viņa vārdu neminēs ielās,
18izvedīs viņu no gaismas tumsā,
no pasaules izmetīs viņu,
19ne asna, ne atvases viņam tautā,
neviena palicēja viņa mājvietā!
20Par viņa likteni rietumnieki trūksies
un austrumniekus sagrābs briesmas!
21Redzi, šis ir netaisnā miteklis,
tādam tur vieta, kas Dieva nezin!”
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
