Jesajas 65 - New Latvian Inter-confessional Bible

Dieva taisnīgais spriedums

1 Rm 10:20 “Es atklājos tiem,

kas nevaicāja;

mani atrada tie,

kas mani nemeklēja.

Es teicu: es te! Es te! –

tautai, kas nepiesauc manu vārdu.

2 Rm 10:21 Es aizvien atvēru skaujas

pretestīgai tautai,

kas staigā nelabu ceļu,

pēc savām iedomām;

3tautai, kas aizvaino mani

nemitīgi tieši sejā –

kas upurē dārzos,

kvēpina uz ķieģeļiem,

4sēž kapu alās,

nakšņo slepenās vietās,

ēd cūkas gaļu,

kam nešķīsta vira traukos,

5kas saka: “Tu paliec pie sevis!

Netuvojies man!

Jo esmu no tevis šķirta!”

Tie ir kodīgi dūmi man nāsīs,

uguns, kas deg visu dienu!

6Redzi, kas rakstīts manā priekšā –

es neklusēšu, bet atmaksāšu,

un atmaksāšu tiem tieši krūtīs

7viņu vainas un

viņu tēvu vainas pie viena!”

teica Kungs,

“tiem, kuri kvēpināja kalnos

un pakalnos zaimoja mani.

Un es atmērīšu

viņu agrākos darbus

tiem tieši krūtīs!”

8Tā teica Kungs:

“Ja vien ir sula vīnogu ķekarā,

tad saka: neizposti,

jo ir svētība tajā! –

tāpat es darīšu

savu kalpu dēļ,

lai neizpostītu visu.

9Es izvedīšu no Jēkaba sēklu,

no Jūdas – manu kalnu mantinieku,

un mani kalpi tur apmetīsies.

10 Joz 7:24–26 Šārona būs ganības avīm,

Āhoras ielejā atgulsies lopi

manai tautai, kas meklēja mani.

11Bet jūs, kas atstājuši Kungu,

aizmirsuši manu svēto kalnu,

Laimnesim klājat galdu

un garšvielām jauktu vīnu

pildāt Likteņdieves kausā –

12es lemšu jūs zobenam,

jūs visi kritīsit ceļos,

lai tiktu nokauti.

Jo es saucu, bet jūs neatbildējāt,

es runāju, bet jūs neklausījāties

un darījāt ļaunu manās acīs,

izvēlējāties to, kas man netīk.”

13Tādēļ tā teica Kungs Dievs:

“Redzi, mani kalpi ēdīs,

bet jūs būsiet izsalkuši,

redzi, mani kalpi dzers,

bet jūs būsiet izslāpuši,

redzi, mani kalpi līksmos,

bet jūs būsiet apkaunoti;

14redzi, mani kalpi no sirds gavilēs,

bet jūs no sirdssāpēm brēksiet

un garā satriekti vaimanāsiet.

15Jūs atstāsiet savu vārdu

maniem izredzētajiem kā lāstu:

lai nonāvē tevi Kungs Dievs! –

bet viņš savus kalpus

sauks citā vārdā!

16Kas svētī sevi šai zemē,

sevi svētīs Dievā, patiesi!

Un, kas zvēr šajā zemē,

tas zvērēs Dievā, patiesi! –

Jo ir aizmirstas agrākās bēdas,

tās ir apslēptas manām acīm.

Jaunas debesis un jauna zeme

17 Jes 66:22; 2Pēt 3:13; Atkl 21:1 Jo es, redzi, radu

jaunas debesis un jaunu zemi.

Iepriekšējās vairs nepieminēs,

tās vairs nenāks ne prātā.

18Bet priecājieties un līksmojiet

mūžam par to, ko es radu,

jo es radu Jeruzālemi priekam

un tās tautu – līksmībai.

19 Atkl 21:4 Es priecāšos par Jeruzālemi

un līksmošu par savu tautu,

vairs nedzirdēs tajā

nedz vaimanas, nedz raudas.

20Tur nebūs vairs zīdaiņa,

kas dzīvo vien dažas dienas,

nedz sirmgalvja,

kas savu dienu mēru neizdzīvo.

Kas simts gados nomiris,

tas būs vēl jauneklis,

kas nesasniegs simts gadus,

būs ticis nolādēts.

21Tie namus cels un tajos dzīvos,

vīnadārzus stādīs un augļus baudīs.

22Tie nebūvēs, lai dzīvotu citi,

un nestādīs, lai baudītu citi.

Jo kā koka mūžs

būs manas tautas mūžs,

mani izredzētie paši

izmantos savu roku darbu.

23Viņu pūliņi nebūs velti,

un bērni tiem nedzims postam,

tie būs Kunga svētības sēkla

un viņu pēcnācēji ar tiem.

24Un būs tā –

pirms viņi sauks,

es jau atbildēšu,

vēl viņi runās,

es jau uzklausīšu.

25 Jes 11:6–9 Vilks un jēriņš ganīsies kopā,

un lauva ēdīs salmus kā vērsis,

bet čūskas barība būs pīšļi;

nedz ļauna, nedz posta nedarīs

visā manā svētajā kalnā,”

teica Kungs.