1Israēla nams! Klausies vārdus, ko saka Kungs!
2Tā saka Kungs:
“Tautu ceļus jūs nestaigājiet
un no debesu zīmēm nebīstieties,
kā tautas bīstas no tām.
3Jo tautu dievi ir nieki –
kā nocirsts meža koks,
ko ar cirvi apdarinājis kokgriezējs, –
4ar sudrabu un zeltu izdaiļoti,
ar naglām un āmuru sasisti kopā,
lai negāžas.
5Tie kā biedēkļi izdreijāti,
tie nerunā – ceļami, stumjami,
jo soļot tie nevar,
nebīstieties no tiem,
ļaunu tie darīt nevar
un labu arīdzan ne.”
6Kungs, nav tāda kā tu!
Tu esi liels,
un tavs vārds ir liels
tavā varenībā!
7Kas gan tevis nebīstas, tautu ķēniņ!
Tas pienākas tev,
jo nevienai no gudrajām tautām
nevienā valstī
nav tāda kā tu!
8Bet vienādiņ visi ir dumji un muļķi –
baālu mācība ir no koka!
9Kalts sudrabs no Taršīšas vests
un zelts no Ūfāzas –
amatnieku un zeltkaļu darbs,
purpurzilas un purpura viņu drānas,
tie visi ir gudro darbs.
10Bet Kungs ir patiesības Dievs,
viņš ir dzīvs Dievs un mūžīgs Ķēniņš,
no viņa dusmības dreb zeme,
un tautas nevar turēt viņa bargumu!
11To saki viņiem: dievi, kas debesis un zemi nav taisījuši, lai pazūd no zemes un no šīm debesīm!
12Viņš taisīja zemi
ar savu spēku
un nostiprināja cietzemi
ar savu prātu un gudrību,
viņš izpleta debesis!
13Kad viņš ceļ balsi –
krāc debesu ūdeņi!
Viņš ceļ garaiņus no zemes galiem,
zibeņo lietū,
un no savām krātuvēm atnes vēju!
14Dumjš ir cilvēks – bez zināšanas,
apkaunots zeltkalis ar saviem elku tēliem,
jo meli ir viņa lējumi
un tajos nav gara!
15Tie ir tukšība,
smiekla darbs,
kad tos piemeklēs,
tad tie ies bojā!
16Ne tāda ir Jēkaba daļa,
jo visu veidoja viņš!
Un Israēls ir viņa mantojuma cilts!
Viņa vārds ir – Pulku Kungs!
Tauta tiks padzīta no savas zemes17Savāc savu nastu no zemes,
tu, ielenktā!
18Jo tā saka Kungs:
“Redzi, šoreiz es aizmēzīšu visus,
kas mīt uz zemes,
es tos turēšu aplenktus,
lai tie zina!”
19Vai, kāds man posts!
Mana brūce gurdina mani,
bet es teicu: patiesi!
Tā mana sērga,
tā man jācieš!
20Mana telts nojaukta,
un visas manas telts virves sarautas,
mani bērni aizgājuši no manis,
un to nav!
Neviens vairs nepletīs manu telti,
nenostieps manus telts aizkarus!
21Gani ir dumji,
Kungu tie nemeklē,
tādēļ tiem nesokas
un to ganāmpulki ir izklīduši.
22Redzi, no ziemeļu zemes
ceļas balsu duna un liela trīcēšana,
nu Jūdas pilsētas padarīs
par izpostījumu un šakāļu midzeni!
23Kungs, es zinu,
ka ne cilvēka varā ir viņa ceļš,
un tas, kas iet, pats neliek soļus.
24Kungs, pamāci mani ar tiesu,
bet ne ar dusmām,
nepadari mani par nieku!
25Savu niknumu izlej pār tautām,
kas nepazīst tevi,
pār dzimtām,
kas nepiesauc tavu vārdu, –
jo Jēkabu tās ir aprijušas,
viņu tās izskaudušas
un viņa ganības izdeldējušas!
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
